Šausmas Katarā
2010. gada beigās FIFA izpildkomiteja nobalsoja uzreiz par divu Pasaules kausu rīkošanas tiesību piešķiršanu. Tiesības rīkot 2018. gada turnīru ieguva valsts, kuras nacionālā izlase tobrīd bija stabila otrā desmitnieka komanda. Savukārt 2022. gada turnīrs tika atdots otrā simtnieka izlasei, kas saviem spēkiem vēl nekad nebija spējusi šīm sacensībām kvalificēties. Turklāt šajā valstī vasaras mēnešos, kad ierasti risinās Pasaules kauss, ir tik karsts, ka tādos apstākļos spārdīt bumbu būtu necilvēcīgi.
Tuvāko dažu gadu laikā virkne starptautisko organizāciju uzsāka publicēt informāciju par cilvēktiesību (ne-)ievērošanu Katarā. Neraugoties ne uz ko, FIFA stingri turējās pie iepriekš pieņemtā lēmuma, tomēr iesaistītajām amatpersonām tas izmaksāja dārgi. Iespējams, galvenais klupšanas akmens FIFA izpildkomitejas locekļiem meklējams apstāklī, ka uz 2022. gada turnīra rīkošanu kandidēja arī Amerikas Savienotās Valstis. Kas zina, vai ASV interese saukt pie taisnības būtu tikpat liela, ja lielvara balsojumā nepiekāptos šai mazajai, bet ļoti bagātajai valstiņai. Lai cik dziļas zināšanas cilvēktiesību jautājumos būtu starptautisko organizāciju lietpratējiem, kuri gatavoja ziņojumus par situāciju Katarā, viņiem trūkst paša galvenā – policejiskās funkcijas. Tieši šis spēka elements ASV ir ļoti attīstīts un arī tika izmantots pret FIFA. Tā vai citādi, bet puse no tā laika FIFA izpildkomitejas locekļiem šobrīd jau saņēmusi dažāda veida sodus saistībā ar korupciju. Rezultātā, lai gan publiski FIFA amatpersonas biežākos pārmetumus saņēma par cilvēktiesību pārkāpumiem, faktiskie sodi vairāk saistīti ar korupciju.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!