AR BRAVŪRU VIEN NEPIETIEK
Lai arī valstī nav vienotas statistikas par gadījumiem, kad nāves iemesls ir noslīkšana, katrs dienests apkopo tos datus, kad bijusi saskarsme ar ūdeni. Biedrības Peldēt droši dibinātāja Zane Gemze skaidro, ka publiski pieejamos datus par 2022. gada peldsezonā (no maija līdz septembrim) notikušajiem nāves gadījumiem noslīkstot var traktēt dažādi – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ziņo par 48 izceltiem bojāgājušajiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) par 39 nāves gadījumiem, savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veselības statistikas datu bāzē atrodamas ziņas par 59 negadījumiem. Te vēl jāņem vērā aspekts, ka SPKC atsevišķi uzskaita tīšu paškaitējumu, noslīcināšanu, kā arī gadījumus, kad nāve iestājusies saistībā ar ūdens transportlīdzekļu izmantošanu. «Skaidrības nav, taču detalizēti dati ir svarīgi, lai saprastu kopainu, plānotu preventīvas darbības un uzlabotu situāciju. Iespējams, ka, nosakot drošības vestes lietošanu pārvietojoties ar ūdens transportlīdzekli kā obligātu gan pieaugušajiem, gan bērniem vai aizliedzot tirgot alkoholu pludmalēs, glābtu noteiktu skaitu dzīvību,» situāciju skaidro Z. Gemze.
Operatīvus datus, ar ko iepazīties var ikviens interesents, savā mājaslapā sniedz VUGD. Šogad no ūdenstilpēm izcelti jau vairāk nekā 50 bojāgājuši cilvēki, taču par nāves cēloņiem dati nav pieejami. VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs skaidro, ka glābēji saņem izsaukumu par cilvēku ūdenī un to vai nu atrod mirušu, vai izglābj, taču nāves iemeslu noskaidrošana nav VUGD kompetencē.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!