No visām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji paredz saņemt vismazāko pienesumu no pensiju pirmā un otrā līmeņa, tomēr arī paši veikt uzkrājumus nesteidzas. Tas skaidrojams ar to, ka pensijas uzkrājumu veidošana nav starp iedzīvotāju ikdienas aktualitātēm un informētība par pensiju uzkrājumu veidošanu ir zema.
Pēc aptaujas datiem par nākotnes pensiju interesējas tikai 15% no Baltijas valstu iedzīvotājiem. Tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: vairāk kā puse no aptaujātajiem (51% - Latvijā, 57% - Lietuvā un Igaunijā) uzskata, ka pensija ir pārāk tāla nākotne un šis jautājums nav aktuāls.
Būtiski, ka pat piektā daļa Latvijas iedzīvotāju (20%) uzskata, ka nesagaidīs pensijas vecumu (Lietuvā – 15%, Igaunijā – tikai 12%).
Pētījums arī atklāj, ka daļa Baltijas iedzīvotāju neuzticas pensiju sistēmai – tas vairāk atspoguļojas Latvijas datos, kurā šādu atbildi snieguši 26%, kamēr Lietuvā un Igaunijā – 15%.
Lietuvas iedzīvotāju vidū ir vairāk tādu respondentu, kuri uzskata, ka pensija tāpat būs maza – tā domā katrs piektais Lietuvas iedzīvotājs, savukārt Latvijā un Igaunijā šādi domājošo skaits ir attiecīgi 8% un 11%.
Attiecībā uz pensijas apjomu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji vēlētos saņemt vismaz 72% (Igaunijā – 70%) lielu pensiju, salīdzinot ar pēdējiem ienākumiem. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem no visām Baltijas valstīm ir vispieticīgākās prognozes attiecībā uz pensijas pirmā un otrā līmeņa pienesumu viņu pensijai – tie paredz, ka no valsts pirmā un otrā pensiju līmeņa saņems ne vairāk kā 44% no savas pensijas apjoma, kamēr mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji ir lielāki optimisti – Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sagaida, ka valsts nodrošinās vairāk kā pusi no pensijas apmēra - attiecīgi 52% un 53%.
Lai gan trūkstošos līdzekļus iedzīvotāji lielākoties plāno uzkrāt privātajos pensiju fondos, šobrīd privāto pensiju uzkrājumus veido tikai 14% no iedzīvotājiem. Turklāt 36% aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka, pat ja šodien tiktu dubultoti viņu ienākumi, viņi privātajai pensijai nekrātu.