EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele sacīja, ka patlaban no uzņēmējiem saņemti jauni priekšlikumi, kas ministrijai izskatās pieņemamāki un tiks apspriesti.
Ar priekšlikumiem šodien tika iepazīstināti starptautiskā semināra Vēja enerģija Latvijā un Baltijas valstīs dalībnieki. Saskaņā ar tiem sākotnējo izpēti veic komersants, kurš izlemj, kurā vietā vēlas veidot vēja parku, un vēršas pēc licences EM. Lēmumu par licences laukumu pieņem valdība. Kad licences laukums ir noteikts, EM izsludina konkursu, ļaujot piedalīties jebkuram, kas to vēlas.
Uzvarētājam savukārt tiek dotas tiesības veikt dziļāku izpēti, ietekmes uz vidi novērtējumu un būvniecību.
Kā seminārā skaidroja zvērinātu advokātu biroja Adversus advokāte Dace Cīrule, saskaņā ar šo priekšlikumu visu risku par to, vai teritorija tiks atzīta par derīgu vēja enerģijas iegūšanai, uzņemtos uzņēmēji. Pēc viņas vārdiem, valstij būtu jāizvairās no jebkādas atbildības par to, vai teritorija šiem mērķiem ir derīga, pretējā gadījumā tai var draudēt uzņēmumu rosinātas tiesvedības par laukuma nepiemērotību.
Ja uzņēmums atteiktos no licences, tā iegūtie dati nonāktu valsts īpašumā bez maksas.
Savukārt valsts atbalsts varētu tikt sniegts divos veidos. Pirmkārt, pieslēguma izveidē. Proti, uzņēmums finansētu pieslēgumu no vēja parka līdz transformatoram, savukārt līdz krastam pieslēgumu nodrošinātu pārvades sistēmas operators. Otrkārt, uzņēmumam būtu tiesības saņemt papildu maksu, ko pretendenti piedāvātu jau konkursa gaitā. Maksa ietvertu kapitāla izmaksas un atdevi no investīcijām. Uzņēmēji rosina noteikt, ka elektrība jāpārdod biržā, un, ja biržas cena ir augstāka, valsts neko nemaksā, savukārt, ja tā ir zemāka, valsts piemaksā starpību starp biržas cenu un noteikto piemaksu. Uzņēmēji arī rosina noteikt, ka maksa pieejama 15 gadus pēc parka darbības sākšanas un noteiktam megavatstundu apjomam.
Ābele norādīja, ka priekšlikumi ir konstruktīvi, līdz ar to var atgriezties pie noteikumu apspriešanas. Viņš vērtēja, ka līdz šim saziņa vairāk notikusi publisku apvainojumu veidā.
Pēc viņa teiktā, ierosinājumi būtiski neatšķiras no ministrijas redzējuma, piemēram, attiecībā uz atbalsta sniegšanas laika ierobežojumiem. Atšķirīgi viedokļi bija par izpētes veikšanu, piemēram, EM vēlējusies lielāku daļu veikt jau pirms konkursa izsludināšanas. Tas bijis ieteikts arī Deloitte ziņojumā, ko izmanto Dānija.
Viņš atzina, ka EM bijusi optimistiskāka attiecībā uz izpētei nepieciešamajām izmaksām, bet komersanti jau iepriekš norādīja, ka tās būs ievērojami lielākas. EM pārstāvis vērtēja, ka tad, ja valsts sāk par daudz paļautie uz savu kompetenci, var iegūt pretēju efektu.
Ābele atzīmēja, ka problēma nav unikāla Latvijai un citur jau darbojas regulācija. Ņemot citu valstu nosacījumus un procedūru, viņaprāt, noteikumu būtību var salikt kopā pietiekami ātri.
Konkrētus noteikumu izstrādes termiņus gan viņš atturējās minēt. Ābele pauda viedokli, ka par termiņiem jāuztraucas mazāk, jo jautājums ir nopietns. Viņš arī piebilda, ka arī pēc tam, kad izdodas vienoties konceptuāli, var rasties daudz detaļu, par kurām sastrīdēties.
SIA Baltic Wind Park ģenerālmenedžeris Jānis Meirāns savukārt atzina, ka uzņēmēji negribētu gaidīt 2016.gadu, līdz kuram plānots nerīkot jaunus konkursus atbalsta saņemšanai, bet gan atrisināt jautājumu gada laikā. Viņš norādīja, ka Vēja enerģijas asociācijas vēlme ir saregulēt situāciju, lai uzņēmumi var piesaistīt investīcijas un īstenot Latvijas potenciālu.
Viņš pauda viedokli, ka uzņēmēji spēj lētāk un efektīvāk veikt darbus, jo procesa gaitā sašaurina izpētes apmērus atbilstoši vajadzībām. Izmaksas esot atkarīgas no teritorijas. Baltic Wind Park, kas vēlas būvēt jūras vēja parku Liepājas pusē ar 200 megavatu jaudu, paredzējis izpētes darbiem 3-5 miljonus eiro jeb 2,1-3,5 miljonus latu)
Patlaban uzņēmums veic izpēti, cik ļauj spēkā esošais regulējums, uz priekšu virzās arī ietekmes uz vidi novērtējums, tomēr ir paredzams brīdis, kad šīs iespējas tiks izsmeltas un būs nepieciešams jauns likumdošanas rāmis, atzina Meirāns.
Vaicāts par vēršanos tiesā pret valsti, ko uzņēmums iepriekš minējis kā iespēju aizstāvēt savas tiesības, viņš norādīja, ka šāda iespēja vienmēr pastāv, tomēr patlaban uzņēmums ir gatavs atsaukties aicinājumam diskutēt par nosacījumiem jūras vēja parku izveidei.
Kā ziņots, pērn maija beigās valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts "Noteikumi par būvju un iekārtu, tostarp platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, būvniecības, ierīkošanas, un ar to saistītās izpētes, un būvju ekspluatācijas atļaujas laukuma jūrā noteikšanu". Tie izpelnījās asu kritiku no organizāciju, uzņēmēju un arī regulatora puses.
Bija plānots noteikt, ka pēc pārvades sistēmas operatora veiktās izpētes EM izsludinās konkursu jūras izmantošanai vēja elektrostacijas būvniecībai. Bija plānots, ka konkurss vēja elektrostaciju būvniecībai jūrā valdības noteiktajos atļaujas laukumos jūrā tiks izsludināts ne ātrāk kā 2014. gadā.