Zemāki tarifi
Komentējot ekonomisko situāciju, Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vērš uzmanību uz faktu, ka pašreizējā ekonomikas pieauguma fāzē straujākais kāpuma punkts jau varētu būt aiz muguras. Ekspertes teiktais attiecas ne tikai uz Latviju, kur nākamajos gados tiek prognozēti lēnāki iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, bet arī uz pasaules tautsaimniecību. Tā kā ekonomikai būs vērojama tendence piebremzēties, neziņa par to, kādi vietējā tirgus aizsardzības pasākumi tiks piemēroti, ir pamats zināmai nestabilitātei un finanšu riskiem.
Raksturojot iepriekšējo gadu norises, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka pēdējie 30 gadi pasaules tautsaimniecībai ir vainagojušies ar valstu piemēroto importa tarifu samazināšanos.
"Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība (ES), Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju," stāsta SEB eksperts.
Viņš piebilst, ka globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Eksperts skaidro, ka tirdzniecības karš, ieskaitot importa tarifu pieaugumu, ietekmē situāciju gan tieši, gan netieši. Tieši, ja samazinās tirdzniecība, veidojas globālo piegādes ķēžu traucējumi un pieaug importa preču cenas. Netieši, kad nenoteiktība samazina vēlmi ieguldīt un patērēt, samazina aktīvu cenas, piemēram, akcijām. Starptautiskais Valūtas fonds (ietverot pieņemtos tarifus līdz 16. jūlijam) vissliktākajā scenārijā paredz, ka pasaules IKP līdz 2021. gadam būtu aptuveni par 1,3% zemāks, ASV par 2%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!