Vidējās algas palielinājās gandrīz visās nozarēs, izņemot nekustamā īpašuma, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomas. Sabiedriskajā un privātajā sektorā algu pieauguma temps bija līdzīgs. Gada pirmajos trīs ceturkšņos vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 7,5%, kas sakrīt ar Swedbank prognozēto algas izaugsmi gadā kopumā.
Neto alga aug nedaudz lēnāk nekā bruto alga galvenokārt tāpēc, ka algas izmaksas brīdī piemērojamais neapliekamais minimums šogad ir zemāks nekā pērn. Vidējā neto darba samaksa jeb tas, ko strādājošie saņem, palielinājās par 6,7%. Ņemot vērā 2,9% inflāciju, reālā alga jeb iedzīvotāju pirktspēja bija par 3,7% augstāka nekā pērn.
Darba tirgus turpina arvien vairāk karsēties.
Bezdarba līmenis sarūk, savukārt ekonomiski aktīvu iedzīvotāju (vai nu strādā vai meklē darbu) īpatsvars sabiedrībā ir vēsturiski augstā līmenī un ilgi vairs nevarēs augt.
Pieejamā darbaspēka resurss pamazām izsīkst – tās ir gan iepriekšējo gadu zemās dzimstības, gan arī emigrācijas sekas. Neaizpildīto vakanču īpatsvars lēnām palielinās. Lai arī nelielas rezerves darba tirgū vēl ir, Latvijas uzņēmēji aizvien biežāk izjūt darbaspēka trūkumu, kas ierobežo biznesa aktivitāti. Lai noturētu un/vai atrastu darbinieku, darba devējam būs jātērē vairāk – gan algās, gan apmācībās, gan arī citās ar darbaspēku saistītajās izmaksu pozīcijās. Jo izteiktāks kļūs darbaspēka trūkums, jo straujāk augs darbaspēka izmaksas, tai skaitā algas.
Nākamgad paredzētā sociālās apdrošināšanas iemaksu un minimālās algas celšana vēl vairāk paaugstinās darbaspēka izmaksas un radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pēc Swedbank prognozēm vidējās bruto darba samaksas pieaugums nākamgad pietuvosies 10%. Ja darbaspēka izmaksu kāpums neies roku rokā ar produktivitātes kāpumu, tad cietīs uzņēmumu konkurētspēja. Neto algas nākamgad augs straujāk nekā bruto algas darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē, kas nozīmēs lielākus ienākumus iedzīvotājiem. Mēneša vidējā neto darba samaksa pārsniegs 10%. Ņemot vērā, ka inflācija nākamgad tiek gaidīta ap 3,5%, iedzīvotāju rocība augs divtik strauji kā šogad, proti par aptuveni 7%, kas lielai daļai pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu.