Ekonomika turpina izplesties

Kalendārās nianses

Tomēr, kā norāda Swedbank galvenā ekonomiste Lija Strašuna, šāds pieaugums sasniegts, pateicoties tam, ka šogad atskaites periodā ir bijis lielāks darbdienu skaits nekā gadu iepriekš. Tādējādi pats ekonomikas izaugsmes ātrums vienas darbdienas ietvaros ir mazāks, pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem, sasniedzot 4,2%. 

Šis ir nedaudz lēnāks pieauguma temps nekā iepriekšējos ceturkšņos. Salīdzinājumam – pagājušā gada pēdējā un šā gada pirmajā ceturksnī, pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada izteiksmē pieauga par 4,8%. Tikmēr pēc kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, kuri norāda nevis uz izaugsmes ātrumu, bet uz to, cik palielinājies tautsaimniecības faktiskais apjoms, otrajā ceturksnī demonstrēta straujākā izaugsme kopš pagājušā gada trešā ceturkšņa. Tobrīd ekonomikas apjoms gada izteiksmē bija pieaudzis par 5,8%.

Stutē lielāks patēriņš

Tautsaimniecības nozaru kontekstā pēdējā laikā bažas ir bijušas un vēl aizvien saglabājas saistībā ar izaugsmes tempu mazināšanos ražošanā. Kā norāda Strašuna, rūpniecībā izaugsme gan ir kļuvusi lēnāka (2%), pat neskatoties uz pozitīvu darbdienu efektu. Eksports gada otrajā ceturksnī, visticamāk, būs audzis nedaudz lēnāk, tomēr tas vēl arvien saglabājas diezgan robusts, neskatoties uz protekcionisma vilni pasaulē. Šajā ziņā ir vērts raudzīties uz situāciju apstrādes rūpniecībā, jo tieši tā ir gan rūpniecības nozares vilcējspēks, gan arī eksporta balsts un tādējādi ieplūdina valsts tautsaimniecībā ārvalstīs nopelnīto naudu. Vienlaikus šī nozare ir ļoti atkarīga no globālajām konjunktūras izmaiņām. Pagaidām tirgus nosacījumi pasaulē ir itin labi, tomēr pēdējie mēneši uzskatāmi liecina, ka pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā kļūst aizvien zemāki. Iepriekš bija ierasts, ka izaugsmes tempi gada izteiksmē caurmērā bija ap 7–8%, taču šopavasar tie saruka līdz pāris procentiem.