Ceturtajā ceturksnī IKP gada griezumā auga par 5% vai 5,5% sezonāli izlīdzinātajos datos, ko varbūt var uzskatīt par "godīgāku" ekonomikas temperatūras mērījumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos IKP auga par 1,1%, un tas ir vājākais sniegums pērn, taču joprojām ļoti patīkams. Pārsteidz celtniecības spēja atgriezties pie īpaši strauja kāpuma jeb 24% gada griezumā.
Pēc ļoti vāja snieguma trešajā ceturksnī nedaudz sasparojusies rūpniecība, pieaugot par 2%. Apstrādes rūpniecības sniegums noteikti bijis labāks.
To, vai virsroku gūs pasaules viegli negatīvā vai Latvijas izteikti pozitīvā dinamika, rādīs laiks. Šobrīd var vien vēlēt visiem saglabāt mieru un neļauties satraukumam.
Pašsaprotamā tēze, ka Latvijas ekonomika nevar ilgstoši attīstīties bez augoša eksporta, reizēm nemanot pārvēršas priekšstatā, ka mūsu ekonomika ir pilnībā atkarīga no notikumiem eksporta tirgos. Taču tā nav.
Mūsu eksporta nozares vēsturiski ir spējušas palielināt pārdošanu pat brīžos, kad eirozonā ir recesija. Turklāt eksports pilnībā nenosaka mūsu ekonomikas ātrumu.
Pēdējo desmit gadu laikā strauji audzis uzkrājumu, bet samazinājies parādu apjoms. Augoša patēriņa, nodarbinātības, algu un optimisma spirāle kādu laiku var dzīvot pati savu dzīvi, ja vien situācija eksportā nekļūst pārāk skarba. Privātais patēriņš veido vairāk nekā 60% ekonomikas, līdz ar to tam ir liela nozīme. Patērētāju ienākumi vairākus gadus auguši straujāk par patēriņu, kas Latvijai šķiet ļoti neraksturīgi. ES fondu cikla makroekonomiskā ietekme šogad varētu būt visaugstākajā līmenī. Svarīgi ir arī tas, ka Latvijas ekonomikas noskaņojuma indekss (ESI) ir augstā līmenī. Šodien Eiropas Komisijas publiskotajos datus ne rūpniecības, ne patērētāju noskaņojuma indeksā neredz ne mazāko krīzes bažu atspulgu. Pasaules ekonomikas temperatūra kopš pērnā gada nogales strauji krīt, taču ir arī pretēji spēki.
Tāpēc pamata scenārijs šogad ir IKP pieauguma mēreni bremzēšanās. Līdzšinējā tempa noturēšana ir optimistisks, bet ne fantastisks scenārijs, varētu runāt par 20-30% varbūtību. Vienmēr ir iespējams, ka būs daudz sliktāk. Taču, ja vien pasaulē nenotiks kaut kas tiešām dramatisks, runa ir tikai par Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma tempa svārstībām, nevis bezdarbu, algu samazināšanos un tamlīdzīgu postu.
Norvēģis