EM izstrādājusi, šī gada 1.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi un patlaban turpina saskaņot ar iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm informatīvā ziņojuma projektu "Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis".
Paredzams, ka veiksmīga saskaņošanas procesa rezultātā informatīvais ziņojums tuvākajā laikā tiks iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā. "Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā, proti, kad būs konceptuāli saskaņoti kredītbiroja institucionālā modeļa izveides principi, tiks uzsākts darbs pie kredītbiroja tiesiskā regulējuma izstrādes, ko plānots pabeigt līdz šī gada beigām," teica Urpena.
Jau ziņots, ka kredītbirojs varētu būt juridiska persona, kas apkopos informāciju no dažādiem avotiem, veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, paredz EM izstrādātie priekšlikumi par iespējamo kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām.
Ministrijā norādīja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu kredītinformācijas datu apstrādi veic privāti komersanti - kredītbiroji, kuru darbības mērķis ir apstrādāt datus, kas ļauj komersantiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma ar savu klientu vai potenciālo klientu noslēgšanas novērtēt tā kredītspēju.
Ņemot vērā datu apstrādes mērķus, par kredītbiroja dalībniekiem varēs būt visi komersanti, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus. Dalība kredītbirojā būs brīvprātīga. Datu apmaiņa notiks uz līguma pamata. Kredītbiroja dalībnieks, izmantojot savas tiesības sniegt un saņemt datus, uzņemas pienākumus un atbildību par sniegto ziņu precizitāti, pilnīgumu, regulāru atjaunošanu un to, ka to apstrādei ir likumīgs pamats.
Kredītbiroja funkcijas būs datu apkopošana un apstrāde, kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana, kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana, kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana.
Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, informācija par parādiem var tikt nodota kredītbirojam bez personas piekrišanas, taču informāciju no kredītbiroja varēs saņemt tikai ar personas piekrišanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, kad persona vēlēsies slēgt jaunu līgumu, kas saistās ar kredītrisku, piemēram, kredīts, pakalpojums ar pēcapmaksu u.c., kredītbiroja dalībnieks, piemēram, banka, lūgs personas atļauju viņa kredītspējas novērtēšanai, saņemot informāciju no kredītbiroja.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidenta Mārtiņa Bičevska sacītā, šāds kredītbirojs, kas apkopos informāciju par iedzīvotāju parādiem, varētu sākt darboties 2013.gadā.
Saskaņā ar LKA norādīto valsts rīcībā ir plaša informācija par iedzīvotājiem, kas atrodama aptuveni 20 dažādos reģistros, informācija par parādiem ir arī dažādu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, telekomunikāciju operatoru, rīcībā. Komercbanku asociācijas ieskatā, sabiedrībai, pakalpojumu sniedzējiem, kredītņēmējiem būtu būtisks ieguvums, ja visa informācija būtu nodrošināta vienotā veidā.