Sāk ar kameru uz stikla plauktiņa

Jelgavas novada Purviņos mani sagaida dažādu lietu kolekcionāri Juris un Ieva Zborovski. Pirms aptuveni 25 gadiem Juris aizsācis kolekcionēšanu, pamazām iesaistījusies arī Ieva. Abiem ir arī neliela saimniecība – audzē paši savas paipalas un vistas, iegūst sēnes no blakus esošā meža un uztur dārziņu, kaut daļu ikdienas pavada pilsētā, strādājot algotu darbu plastmasas pārstrādes nozarē.

Ar bērnības auru

Esmu ieradusies aplūkot Jura un Ievas izveidoto Pulksteņu māju, un, izrādās, šī kolekcija radusies pavisam netīšām un nepavisam nav vienīgā. Jura īstā kaislība esot kino un foto tehnikas kolekcionēšana. Jau bērnībā sācis krāt arī monētas un banknotes. Vēl paralēli aug padomju laiku automašīnu kolekcija, kurai Juris pievērsies salīdzinoši nesen. Tāpat noliktavās snauž citi priekšmeti, kurus Juris gan pircis pats, gan saņēmis dāvanā. Pārsvarā tie ir no padomju laikiem, un par to bieži tiekot pārmests, bet pāris uz to vienbalsīgi atbild: "Tā ir mūsu bērnība, esam uzauguši šajos laikos. Mums tie var patikt vai nepatikt, bet tādi tie bija." Piemēram, viens no iemesliem, kāpēc iegādājušies motorolleru Muravej – bērnībā Ievas mammai tāds bijis. "Viņa mūs tādā sarkanā veda uz upi," atceras Ieva.

Ienākot pa vārtiņiem, saimnieki norāda uz zemes esošo saules pulksteni, kuru veidojuši paši. Pulksteņu māja, jau no ārpuses izdekorēta ar dažādiem pulksteņiem, ir iekārtota vasarnīcā, kuru Zborovski gribējuši jaukt nost, taču draugi ieteikuši tajā ierīkot māju pulksteņiem. "Tie pulksteņi vispār pakaļ sāka vilkties," nosmej Juris. "Bieži cilvēki atnes ne tikai to, ko vajag, bet arī ko lieku." Tādas lietas viņš parasti iemainot cilvēkiem, kuri tās kolekcionē, bet pulksteņus Latvijā neviens nekrāj, tāpēc tie pie Jura palikuši. Jau bērnībā viņam paticis pulksteņus izjaukt, savulaik mācījies arī pie pulksteņmeistara. "Esmu izārdījis daudz ko tādu, kas tagad maksā lielu naudu," viņš saka. Pats arī šobrīd