EM izprot Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) raizes par iespējamo siltuma tarifu kāpumu, taču vienlaikus uzsver, ka siltuma tarifs tajos atsevišķajos reģionos, kur koģenerācijas stacijām no 2013.gada 1. jūlija būs jāpārdod elektrība par tirgus cenu, nevis obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, sadarbībā ar pašvaldībām ir visas iespējas veikt nepieciešamos pārkārtojumus uzņēmumu darbībā, piemēram, izmantojot rezerves jaudas vai veicot pāreju uz ekonomiskiem ūdens sildīšanas katliem, kuros izmanto šķeldu vai dabasgāzi.
Turklāt 2013. gada 1. jūlijā atbalstu zaudēs tikai 14 no 56 augsti efektīvā koģenerācijā strādājošajām stacijām ar uzstādīto siltuma jaudu 23,6 MW, kas sastāda 0,4% no Latvijā kopējās uzstādītās siltuma jaudas siltuma un 2,4% no Latvijā uzstādīto koģenerācijas staciju jaudas. Tāpēc Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) publiski sniegtie paziņojumi par siltuma tarifu pieaugumu visiem iedzīvotājiem uzskatāmi par maldinošiem un neatbilst patiesajai situācijai.
Vienlaikus EM uzsver, ka tās iniciētajos noteikumos paredzētā elektroenerģijas obligātā iepirkuma mērķis nav subsidēt atsevišķu, labākus nosacījumus ieguvušu koģenerācijas staciju siltumenerģijas daļu, pārnesot siltumenerģijas ražošanas izmaksas uz elektroenerģijas gala tarifu, par kuru maksā pilnīgi visi elektroenerģijas galapatērētāji un kas tiešā veidā ietekmē ikviena Latvijas uzņēmuma konkurētspēju.
"Visiem elektroenerģijas lietotājiem nebūtu jāsubsidē dažu siltuma ražotāju augstāki ienākumi neierobežotu laiku. Turklāt šāds neterminēts atbalsts nav veicinājis to, ka visas pašvaldības aktīvāk strādātu pie siltumapgādes izmaksu samazināšanas un savu siltumapgādes sistēmu sakārtošanas," norādīts EM medijiem izsūtītajā paziņojumā.
EM uzskata, ka koģenerācijas stacijas, kam saskaņā ar MK noteikumu projektu beigsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma termiņš, līdz šim ir jau saņēmušas pietiekami dāsnu valsts atbalstu uz visu elektroenerģijas lietotāju rēķina, nodrošinot, ka pēc pārejas perioda, tās pietiekami efektīvi varētu strādāt brīvā tirgus apstākļos.
EM veiktā analīze rāda, ka pašvaldībās, kurās atbalstu zaudējušu koģenerācijas staciju īpatsvars vienā siltumapgādes sistēmā ir salīdzinoši zems, kā piemēram, Daugavpils vai Cēsis, siltumenerģijas tarifa pieaugums nav iespējams pat teorētiski.
Taču tādās pašvaldībās, piemēram, kā Vangažos, Kadagā, Lielvārdē un Bauskā, pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai īstenotu sev likumiski noteikto funkciju un racionāli organizētu siltumapgādi. Piemēram, izmantotu ekonomiskus ūdenssildāmos katlus un valsts atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Šeit jāmin no energoapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām joprojām pieprasīto atbalsta aktivitāti Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai.