Gadu tūkstošiem ilgi zelts ticis uzskatīts par uzkrājumu glābšanas riņķi dažādās krīzēs, laikos, kad sašķobās politiskā un ekonomiskā situācija, tajā skaitā brīžos, kad vērojams naudas pirktspējas zudums augošas inflācijas apstākļos. Augoša inflācija gan nereti ir saistīta ar strauju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, taču arī šādos apstākļos naudas pirktspēja var zust, un iepriekšējos gadu desmitos un simtos zelts ieguldītājiem ļāva izvairīties no zaudējumiem, ko uzkrājumiem radīja pieaugošā dzīves dārdzība. Arī šogad inflācija ir atgriezusies ar joni, tomēr preču biržu investoru interese par zeltu ir gājusi mazumā, liekot sarukt arī dzeltenā metāla cenai. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz šā gada 16. augustam tā sarukusi apmēram par 6%. Tādējādi var teikt, ka tie, kas paredzēja šogad piedzīvoto inflācijas lēcienu un savus ieguldījumus pārvērtuši zeltā, faktiski ir zaudējuši dubultā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 19. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!