Motivēs neslēpt
"Ar pašreizējo nodokļu sistēmu dominējoša uzņēmējdarbības forma ir knapi kapitalizēts, nodokļus nemaksājošs SIA – gatavs jebkurā brīdī pazust, lai uzreiz pārdzimtu kā cits SIA, tāds pats bizness ar citu juridisku nosaukumu. Izaugsme šādos apstākļos ir sarežģīta, jo lielākam, augošam uzņēmumam ir grūtāk izvairīties no nodokļiem, kas savukārt nozīmē, ka viņam jākonkurē ar saviem mazākajiem, nodokļus nemaksājošajiem kolēģiem," spriež domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņaprāt, jaunā uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēma palielinās motivāciju paturēt līdzekļus uzņēmumā un veicinās uzņēmumu kapitalizāciju. "Savukārt vairāk kapitalizētiem uzņēmumiem būs mazāka motivācija nemaksāt nodokļus, jo tiem būs vairāk ko zaudēt," secina V. Dombrovskis.
Uzņēmēju un to organizāciju aprindās sevišķi augstu ir novērtēta nodokļu avansa maksājumu atcelšana un 0% likme uzņēmumu reinvestētajai peļņai. Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons teic, ka viens no 0% likmes reinvestētajai peļņai uzdevumiem ir veicināt caurspīdīgāku grāmatvedību, kam līdzi nāk lielākas uzņēmumu iespējas attīstīties, jo vairs nav ienākumu slēpšanas barjeras. Eksperts uzskata, ka caurspīdīgāka vide veicina gan ekonomisko aktivitāti, gan investīciju piesaisti, kas atstāj arī savu ietekmi uz darba tirgus un algu līmeni. Tajā pašā laikā, pēc viņa domām, šādas likmes ieviešana nerisina aplokšņu algu tēmu, jo darbaspēka izmaksas darba devējiem aizvien ir augstas un tieši šie nodokļi lielai daļai sagādā lielāko piepūli un rosina "fiskālo radošumu".
Latvijas Darba devēju konfederācijas(LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir pozitīvs solis, kas ilgtermiņā dos labākus rezultātus uzņēmumu izaugsmei. "Tā ir iespēja visu nopelnīto naudu ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā. Reinvestētās peļņas atliktā nodokļa principa ieviešana un UIN avansa maksājumu atcelšana vislabvēlīgāk ietekmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Ir svarīgi, lai mazie uzņēmumi varētu izaugt līdz vidējiem, savukārt vidējie kļūtu par lieliem," skaidro uzņēmējdarbības eksperte.
Raugoties no uzņēmējdarbības un ienākumu neslēpšanas viedokļa, pozitīvi vērtējama arī norma, ka pēc 20% UIN piemērošanas uzņēmējs – dividenžu saņēmējs – par tām ienākuma nodokli Latvijā vairs nemaksā.
Reklamēs ārvalstīs
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% nodokļu likme reinvestētajai peļņai un atcelti UIN avansa maksājumi būs veicinoši tam, lai būtiski palielinātos Latvijas kā investīciju vietas pievilcība ārvalstīs, un minētās nodokļu likmes izmaiņas sekmēs vietējo investīciju palielināšanos, tādējādi kāpinot ekonomisko aktivitāti. "UIN nepiemērošanu reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai uzskatām par vienu no būtiskākajām izmaiņām pieņemtajā nodokļu reformā. Piemēram, Igaunijā, kur līdz gadsimtu mijai situācija uzņēmējdarbībā bija ļoti līdzīga, pēc reinvestētās peļņas neaplikšanas principa ieviešanas investīciju apjoms pieauga ievērojami straujāk nekā kaimiņvalstīs," piebilstL. Meņģelsone.
Likmes mazināšana
Komentējot situāciju nodokļu jomā, darba devēju pārstāve norāda, ka šobrīd Baltijas valstu starpā Latvijā ir vislielākie darbaspēka nodokļi, tādēļ otrs lielais reformas uzdevums sākotnēji bija pēc iespējas būtiskāk tos samazināt, lai tie būtu konkurētspējīgi ar tuvākajām kaimiņvalstīm, radīt vienkāršāku, lētāk un vieglāk administrējamu nodokļu sistēmu un daļu nodokļu sloga pārnest uz patēriņu. "Ja tiktu akceptēts LDDK piedāvātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums no 23% uz 20%, tad Latvijas darbaspēka nodokļi gluži Igaunijas līmeni vēl nesasniegtu, bet Lietuvai mēs jau būtu krietni tuvāk. Tomēr reformas gaitā tika ieviestas korekcijas, līdz ar to sākotnēji plānotais konkurētspējas pieaugums darbaspēka izmaksu ietilpīgajās nozarēs netiks sasniegts, tomēr neliels uzlabojums būs arī no šī skatpunkta," vērtē L. Meņģelsone. Reformas gaitā šāda nodokļa likme ir piemērota darba samaksai līdz
20 000 eiro gadā un nav attiecināma vienīgi uz lielajām algām. Līdz 20 000 eiro vērta darba samaksa gadā jeb 1667 eiro mēnesī ir vairāk nekā 90% Latvijas strādājošo, līdz ar to šiem darbiniekiem pat pie nemainīgas algas radīsies iespēja "uz rokas" saņemt vairāk, ļaujot palielināt arī tēriņus, tādējādi stimulējot ekonomiku.