Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Modernās tehnoloģijas mudina tradīcijām bagāto finanšu jomu mainīties

Pēdējā laikā situāciju finanšu jomā Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, raksturo tas, ka parādās jaunas finanšu pakalpojumu alternatīvas. Tās mēdz gan konkurēt ar ierastajiem banku sektora pakalpojumiem, gan arī papildina tradicionālo banku nozares sniegumu.

Raugāmies aizvien plašāk

Pirms vairākiem gadiem aktuāls temats Latvijas sabiedrībā bija tā dēvētais ātro kredītu bizness, kas strauji uzplauka situācijā, kāda bija izveidojusies 2008.–2009. gada finanšu krīzes ietekmē, – daudzi iedzīvotāji cīnījās ar materiālām grūtībām, bet aizdevumu kādā no bankām saņemt bija sarežģīti dažādu iemeslu dēļ – sākot no pašu problemātiskas kredītvēstures un beidzot ar banku tā laika piesardzību aizdevumu izsniegšanā. Ātro kredītu biznesa attīstību sekmēja arī moderno tehnoloģiju izplatība un šolaiku psiholoģiskā iezīme – vēlme pie jebkāda rezultāta – vai tas būtu naudas aizņēmums vai jaunu mēbeļu iegāde – nonākt pēc iespējas straujāk.

Šobrīd ātro kredītu bizness, kas izgājis nopietnu pašattīrīšanās un regulējuma sakārtošanas procesu, tiek uzskatīts par būtisku segmentu nebanku finanšu pakalpojuma klāstā. Taču vairāki Dienas laika gaitā iztaujātie finanšu jomas eksperti atzinuši – ātro kredītu bizness nerada konkurenci bankām, jo bankām un to kreditēšanas politikai ir sava niša, nebanku aizdevumiem – sava. Ielūkojoties skaitļos, redzams, ka Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) dati rāda, ka pērn tiešsaistes patēriņa kredītos izsniegti 168,8 miljoni eiro. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati atklāj – kopējais banku kredītportfeļa atlikums šā gada maija beigās veidoja 15,1 miljardu eiro.

Patlaban Latvijas sabiedrības dienaskārtībā esošās diskusijas fokuss no ātro kredītu biznesa aizvirzījies uz plašāku jomu, proti, uz tā dēvētajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem jeb FinTech sektoru kopumā. Jāatgādina, FinTech sektoram raksturīgs tas, ka tā sniegtie finanšu pakalpojumi saistīti ar digitālo vidi un modernajām tehnoloģijām. Šā gada sākumā LAFPA paziņoja, ka sadarbībā ar SKDS veiktajā pētījumā secināts – pēdējo divu gadu laikā FinTech pakalpojumus izmantojuši 19% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Šie iedzīvotāji, kas lietojuši FinTech pakalpojumus, visbiežāk kā galvenos iemeslus to izvēlei norādījuši – ka nav jāiet uz banku, respektīvi, nav nepieciešama saruna klātienē (62,2%), ir ērti digitālie risinājumi (37,6%), ir vienkārši, viegli saprotami pakalpojumi (35,5%). Tika arī minēts, ka patīk izmēģināt jaunus un inovatīvus finanšu tehnoloģiju pakalpojumus (21,8%). "Ja vēl pirms dažiem gadiem FinTech pakalpojumi Latvijā bija jaunums un iedzīvotāji bija salīdzinoši piesardzīgi pret inovācijām finanšu nozarē, tad tagad pieaug tā sabiedrības daļa, kas tos aktīvi izmanto. Turpmāk ārpusbanku finanšu pakalpojumu segments nostiprinās savas pozīcijas," uzskata LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

To, ka "bankām būs jāizkāpj no ierastās komforta zonas un jāpielāgo savas biznesa stratēģijas, lai nodrošinātu stabilus ienākumus, ņemot vērā Latvijas ekonomikas lēnāku attīstību, zemo procentu likmju vidi, kā arī sīvāku konkurenci no FinTech jomas uzņēmumu puses", šā gada sākumā atzina arī FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Banku pārstāvji gan akcentējuši arī sadarbības perspektīvas ar FinTech jomu. "Swedbank grupas līmenī esam izveidojuši digitālās stratēģijas struktūrvienību, kas strādā ar bankas digitālo transformāciju. Tai jāveido arī sinerģija ar FinTech sektoru," Dienai šopavasar apstiprināja Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Savukārt finanšu jomas eksperts, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis ir pārliecināts, ka "tuvākā desmitgade tradicionālajam finanšu sektoram būs eksistenciālu izaicinājumu piesātināta".

Ienāk jauni risinājumi

"Pēckrīzes periodā gan banku reputāciju problēmas, gan moderno tehnoloģiju attīstība pavēra iespēju mest izaicinājumus bankām, un liela daļa no izaicinājumiem saistīti ar maksājumiem, t. i., ar pārskaitījumiem. Turklāt ienāk arī inovācijas kreditēšanā un aktīvu pārvaldīšanā, parādās robotizēti, uz mākslīgo intelektu balstīti finanšu konsultanti," situāciju raksturo V. Siksnis.

Patlaban vērojamas divas tendences – "viena tendence ir tāda, ka izaicinājums tradicionālajam banku sektoram tiešām ir mests un FinTech strauji attīstās, otra tendence – tradicionālais banku sektors joprojām dominē, un gabali, kas nokosti no banku sektora pīrāga, ir nelieli", uzskata V. Siksnis, bet arī pieļauj, ka situācija var ļoti strauji mainīties.

"Vai nu tradicionālais finanšu sektors spēs ieviest savā darbībā inovācijas, pat ja tas prasīs milzīgas investīcijas tehnoloģijās un tehnoloģisko platformu nomaiņā, kā arī spēs mainīt savu mentalitāti, atsakoties no milzīga konservatīvisma, vai arī tradicionālais finanšu sektors aizvirzīsies uz infrastruktūras nodrošināšanu, bet starpniecību starp klientu un infrastruktūru īstenos uzņēmumi, kas būs tehnoloģiski inovatīvāki," prognozē V. Siksnis.

Diena jau rakstīja, ka arī Indexo met izaicinājumu banku nozarei, nākot klajā ar alternatīvu piedāvājumu pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldīšanai. 3. jūlijā Indexo sāka piedāvāt pensiju plānu INDEXO Izaugsme, ko pēc paša Indexo sniegtās informācijas "raksturo zemas pārvaldīšanas izmaksas un moderna ieguldījumu politika".

Komentējot savu ilgo banku jomā nostrādāto laiku, V. Siksnis Dienai teic: "Jā, esmu strādājis banku sektorā, zinu, kā tur procesi notiek. Taču tas, ka esmu strādājis banku vidē, nenozīmē, ka uzskatu – viss, ko bankas dara, ir labi un pareizi. Man nav ne kauns, ne nožēla par banku vidē nostrādāto laiku, bet atzīstu, ka šajā vidē ir savas nepilnības. Runājot par pensiju otro līmeni, mums netika stāstīts par komisiju lielumu, par naudas izvietošanas variantiem, mums tika piedāvātas iespējas izlozēt gludekļus un kinobiļetes, tika piedāvātas atlaides dažādiem bankas pakalpojumiem. Man gan rodas jautājums, ja cilvēkam saka – uzticiet man visus savus pensijas iekrājumus, jo es jums dodu desmit eiro atlaidi kredītkartei –, vai tā ir patiešām atbildīga pārdošana? Diemžēl ir cilvēki, kas uz atlaidēm, uz dažādām izlozēm un akcijām nereti uzķeras."

Ir ieteicams "pusstundu veltīt tam, lai izpētītu pasīvo līdzekļu pārvaldību un aktīvo līdzekļu pārvaldību, kā arī izpētītu to, ko saka starptautiski pazīstami finanšu eksperti par komisijas maksas lieluma nozīmi ilgtermiņa finanšu risinājumos. Tā būs ļoti vērtīga pusstunda un liks aizdomāties par daudzām lietām saistībā ar uzkrājumu veidošanu un naudas līdzekļu pārvaldīšanu," iesaka Indexo valdes priekšsēdētājs.

Svarīgs ir dialogs

FKTK šovasar, komentējot situāciju finanšu jomā, norādīja, ka "inovatīvs finanšu pakalpojums, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, sniedz plašākas iespējas klientiem un piedāvā jaunu digitālu pieredzi, piemēram, ienākot ar vēl nebijušu pakalpojumu Latvijā, ļauj sniegt lētākus pakalpojumus, tā palielinot konkurenci finanšu tirgū".

Patlaban Latvijā "strādājošajiem tirgus dalībniekiem – gan bankām, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem – ir visas iespējas attīstīt globālajam tirgum pievilcīgus risinājumus" – uzskata FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.

FKTK arī piedāvā sarunu platformu FKTK Dialogs, kuras mērķis ir veicināt dialogu ar tirgus dalībniekiem par finanšu sektoram būtiskiem un aktuāliem attīstības jautājumiem, informē FKTK pārstāve Laima Auza.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses