Lai labāk būtu izprotams, kā ar naudu rīkoties iedzīvotājiem, kuri ieguldījumu portfeļus nevar atļauties strukturēt ar privātbaņķiera palīdzību, finanšu jomas ekspertiem tika jautāts par to, kādas būtu piemērotākās investīciju iespējas tad, ja pēc visu izdevumu segšanas uzkrājumu veidošanai mēnesī paliek pāri 100 un 500 eiro. Ekspertu teiktais norāda uz visai plašām ieguldījumu iespējām, tomēr ir jārēķinās ar to, ka varbūtēju augstāko finansiālo atdevi sniedz finanšu instrumenti ar garāku ieguldījuma termiņu un lielāku investīciju risku.
Nav vienotas receptes
"Vienas receptes visiem gadījumiem nav. Katram mērķim savs uzkrājumu veids – īstermiņa (1–3 gadi) mērķiem piemērotāki ir likvīdie, zema riska ieguldījumu produkti, piemēram, krājkonts. Ja ir vēlme izveidot lielāku uzkrājumu ilgtermiņā, iespējas paplašinās un atkarībā no konkrētā mērķa, piemēram, studiju maksai bērnam vai savu vecumdienu nodrošināšanai, būtu vieglprātīgi neizmantot uzkrājošās apdrošināšanas vai pensiju 3. līmeņa priekšrocības," uzskata CBL Life un pensiju fonda CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.
Pēc viņas domām, uzkrājošā apdrošināšana un pensiju 3. līmenis ir katra sevi mīloša cilvēka obligāto instrumentu komplekts, kas, starp citu, pieļauj uzkrājumu veidošanu ar pavisam nelielām ikmēneša iemaksām, piemēram, 20–30 eiro.
Līdzīgs skatījums ir arī Luminor ieguldījumu konsultāciju vadītājai Baltijas valstīs Anželikai Dobrovoļskai. Viņa aicina pievērst uzmanību tam, ka gan uzkrājošā apdrošināšana, gan pensiju 3. līmenis ir ieguldījumu produkti, kas nozīmē, ka tie satur pamatsummas samazināšanās risku. Bieži šādiem produktiem ir visai sarežģīta komisiju struktūra, un tos ir vērts veikt atbilstoši summai, kas nodrošina iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus, spriež Luminor pārstāve. Savukārt, ja runa ir par uzkrājumiem īsākam laika termiņam, piemēram, pirkumam, kas plānots pēc neilga laika, tad, viņasprāt, vislabāk pieturēties pie krājkasītei līdzīga principa un izvēlēties bezriska noguldījuma veidu – krājkontu vai īstermiņa depozītu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!