Ziņojuma izskatīšana par situāciju airBaltic aiz slēgtām durvīm valdībā ilga gandrīz trīs stundas.
Matīss informēja, ka sniegta informācija par aktuālo situāciju, kāda izveidojusies pēc Snoras bankas un Latvijas Krājbankas problēmām, kā arī raksturota līdzšinējā lidsabiedrības akcionāru sadarbība. Pagaidām valdībai nekādu būtisku iebildumu par sadarbību neesot, tomēr garantijas no BAS puses par to, ka tā spēs nodrošināt nākamo ieguldījumu lidsabiedrības pamatkapitālā, neesot.
Valdība airBaltic jau ieguldījusi 16 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 14 miljonus latu. Iepriekš slēgtais līgums paredz, ka līdz 15.decembrim valsts ieguldīs vēl 41,6 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 37,7 miljonus latu.
airBaltic akcionāru sapulcei par pamatkapitāla palielināšanu vajadzētu notikt 22.decembrī, bet patlaban garantiju par to, ka BAS līdzekļus ieguldīs, nav. Valdībai gan neesot arī informācijas, ka privātais akcionārs līdzekļus varētu neieguldīt, jo pie šī jautājuma patlaban tiekot strādāts un meklēti finansējuma avoti. Iespējams, situācijā, ja līdzekļus neiegulda, valdībai var nākties izlemt, vai turpināt līdzekļu ieguldījumu lidsabiedrībā un nosegt arī privātā akcionāra saistības, vai arī meklēt kādu citu finansētāju, kurš veiks ieguldījumus lidsabiedrības pamatkapitālā.
Matīss vien apstiprināja, ka šajā jautājumā tiek vērtēti dažādi modeļi un iespējamie attīstības scenāriji.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs arī netieši apstiprināja publiskajā telpā nonākušā iepriekš slēgtā un slepenā airBaltic līgumā paredzēto punktu par iespēju valstij iegādāties lidsabiedrības akcijas, ja otrs akcionārs nepilda saistības. Šis gan arī esot viens no izvērtējamiem variantiem.
Savukārt valdības finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš žurnālistiem norādīja, ka situācija ap lidsabiedrību gan esot būtiski mainījusies, jo Krājbanka un Snoras bijuši lielākie kreditori lidsabiedrībai, tomēr pašam airBaltic patlaban sokas ievērojami labāk nekā vēl pirms kāda laika. Vērojams pasažieru pieplūdums, uzņēmums ir sagatavojies tūrisma sezonai un konkurentiem klāšoties grūti.
Kā ziņots, ja BAS neizsniedz aizdevumu lidsabiedrībai, BAS ir pienākums valstij pārdot visas privātajam akcionāram piederošās akcijas par vienu latu, turklāt šīs akcijas ir atbrīvojamas no komercķīlas vai finanšu nodrošinājuma, paredzēts airBaltic akcionāru vienošanās dokumentā.
Kā liecina Pietiek.com iegūtā slepenā vienošanās starp akcionāriem un finansētājiem, vienošanās tekstā arī noteikts - ja "iestājas BAS pienākums pārdot valstij BAS piederošās sabiedrības akcijas saskaņā ar minēto kārtību, finansētāji katrs individuāli apņemas nekavējoties cedēt un nodot par labu valstij vai tās nozīmētai kapitālsabiedrībai par kopējo cenu viens lats visus prasījumus, kas izriet no neatmaksātās aizdevuma līguma kā attiecināmā finansējuma summas un to nodrošinājuma pret katru no finansētājiem datumā, kad saņemts valsts pieprasījums par cesiju".
(papildināta ar četrām pēdējām rindkopām)