Bieži gan esam dzirdējuši – nu, labi, ekonomika aug, bet patiesā situācija valstī neuzlabojas, cilvēku reālā pirktspēja neaug, un tamlīdzīgi. Ja šos apgalvojumus lasa burtiski, tad tā nav taisnība, jo makrodati jau nav nekas cits kā visu Latvijas iedzīvotāju panākumu un neveiksmju summa. Ja iekšzemes kopprodukts aug, tad kādam aug ienākumi, kāds vairāk investē un tamlīdzīgi.
Taču nenoliedzami taisnība ir tas, ka makroekonomiskās situācijas uzlabošanās vēl nenozīmē, ka labāk klājas visiem. Bez šaubām, var būt tā, ka straujas izaugsmes apstākļos pat lielākā sabiedrības daļa nejūt reālo ienākumu pieaugumu. Tas tā nevar turpināties mūžīgi, tomēr nenoliedzami var ilgt dažus ceturkšņus vai pat pāris gadus. Pašlaik mēs esam tieši šādā situācijā.
Kopš zemākā punkta sasniegšanas 2009.gada 3.ceturksnī IKP jau ir pieaudzis par 12%, bet vērā ņemams reālo algu pieaugums par nostrādāto stundu nav novērots. Tas nenozīmē, ka nevienam nekļūst labāk, - pašlaik strauji, par vairākiem desmitiem tūkstošu gadā aug darbavietu skaits, pieaug ienākumi ekonomiski aktīvākajai sabiedrības daļai, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Pateicoties tam, kāpj arī investīcijas, kas savukārt veido pamatu labklājības pieaugumam nākotnē.
Taču tāpat ir skaidrs, ka diez vai DNB Latvijas barometra kopējie rezultāti kļūs pozitīvi, pirms ienākumi sāks augt lielākajai daļai cilvēku. Arī tas, tā sakot, neko negarantētu, jo arī tad, kad ienākumi neapšaubāmi strauji auga visām lielākajām sociālajām grupām – iepriekšējās desmitgades vidū, sabiedriskās domas aptaujās cilvēki turpināja teikt, ka dzīve kļūst sliktāka. Taču visaptverošs algu kāpums vismaz sniegtu cerību, ka kopējais noskaņojums uzlabosies.
Skaidrs arī, ka ienākumi nesāks augt visiem vienlaikus, - tas ir process, kas gluži kā siltums no iekurinātas krāsns telpā izplatās pakāpeniski. Tomēr šķiet, ka tas jau ir sācies, jo kopējais DNB Latvijas barometra indekss sasniedzis līdz šim augstāko līmeni. Īpaši strauji, par pieciem punktiem pēdējā mēneša laikā kāpis nākotnes vērtējuma indekss.
Droši vien pieaugošo bažu dēļ par situāciju pasaulē drīzāk emocionālo stāvokli atspoguļojošais kopējās situācijas vērtējuma indekss nav spējis pakāpties uz augšu. Taču līdz šim augstāko punktu sasniedzis Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virziena un ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indeksi. Tātad vismaz daļa cilvēku pozitīvas pārmaiņas gan valstī, gan savā personiskajā saimniecībā saskata.