Laikā, kad pasaules ekonomika piedzīvo Covid-19 izraisītos satricinājumus, ir samērā daudz tādu nozaru, kuras jūtamu kritumu nepiedzīvo un pat spēj visai dinamiski attīstīties. Viena no tām ir farmācija. Nozares kompānijas Grindeks apgrozījums gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn ir pieaudzis par 37% līdz 94,5 miljoniem eiro. Savukārt koncerna Grindeks peļņa, kas attiecināma uz mātessabiedrības akcionāriem, pusgadā bijusi 12,8 miljoni eiro jeb par 67% vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusgadā.
Ar ko izskaidrojami jūsu uzņēmuma pirmā pusgada labie finanšu rādītāji?
Tam ir vairāki iemesli. Mēs jau pirms vairākiem gadiem sākām diversificēt kompānijas biznesu. Mums ir meitaskompānija Kalceks, kuru mēs aktīvi sākām reanimēt 2012. gadā. Toreiz Kalceks eksportēja tikai uz vienu valsti – Azerbaidžānu, un tam bija 12 produktu. Tajā laikā mēs sākām kompānijas biznesu fokusēt uz Eiropu. Pats Grindeka bizness tobrīd bija vairāk orientēts uz postpadomju valstīm, savukārt Kalceks tika fokusēts uz Eiropu un Āzijas valstīm. Esam reģistrējuši vairākus produktus, un tagad tas vainagojas ar rezultātiem. 2012. gadā Kalceka apgrozījums bija pusmiljons eiro, pagājušajā gadā – jau 18 miljonu, bet šogad varētu būt kādi 40 miljoni eiro.
Otrs labo rezultātu iemesls ir tas, ka aktīvi strādājam Grindeka aktīvo vielu pārdošanā. Grindeks ir vertikāli integrēta kompānija, kura ražo gan substances, gan gatavo zāļu formas. Iepriekš jau esošajās eksporta valstīs mēs nostiprinājām savas pozīcijas un sākam izstrādāt jaunus produktus Eiropas tirgum. Mums ir fokuss uz Eiropu un vēl Top 6 valstīm, ar kurām mēs aktīvi strādājam. Cenšamies ieiet ASV, Kanādas, Austrālijas, Japānas, Jaunzēlandes un Dienvidkorejas tirgū. Tās arī ir minētās Top 6 valstis ārpus Eiropas, uz kurām mums ir fokuss. Mēs šajos tirgos jau esam ar substancēm vai kādiem citiem produktiem, bet mums ir mērķis šajos tirgos izvērsties plašāk.
Cik daudz no saražotā tiek pārdots šajās valstīs?
Ja raugāmies kopumā uz Grindeka koncernu, tie ir kādi 30–40% no saražotā.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!