Atbalsts dažādībai ir ieguldījums ilgtermiņa panākumos

Kādi ir tie iemesli, kuru dēļ par jūsu darba lauku ir kļuvusi tāda interesanta tēma kā dažādības vadība?

Iemesls ir mana personiskā pieredze. Esmu dzimusi Indijā 1973. gadā, bet tad, kad man bija pieci gadi, mana ģimene pārcēlās uz Norvēģiju. Ar dažādības jautājumiem un konkrēti ar dažādības vadību nodarbojos kopš 1993. gada, galvenokārt pateicoties tam, ka esmu izaugusi vidē ar trim dažādām reliģijām. Mana māte ir hinduiste, mans tēvs ir sikhs, bet skolā man tika pasniegtas kristīgās vērtības. Tā ka pamats tam, ko es daru, un iemesls, kamdēļ esmu pievērsusies dažādības jautājumiem, ir šīs divas dažādās kultūras, kas veidoja manu dzīvi – norvēģu ārpus mājas un indiešu – mājās. Ja jūs augat un veidojaties par personību uzreiz vairākās dažādās kultūrās, dažādās reliģijās, jūsu identitāte ir allaž aktuāls jautājums.

Latvijā jūs esat ieradusies uz sarunu festivālu Lampa. Par ko runājāt šā festivāla laikā?

Tiekoties ar cilvēkiem, kuri ieņem vadošus amatus Latvijas uzņēmumos, dažādos projektos, politikā un citās jomās, es runāju par to, kamdēļ dažādība ir ļoti svarīga un kamdēļ tik nozīmīga ir dzimumu vienlīdzība. Atbilde patiesībā ir ļoti vienkārša – dažādība ir nepieciešama, lai gūtu panākumus kā šodien, tā arī nākotnē, ilgtermiņā. Ja mēs runājam, piemēram, par dzimumu vienlīdzību, tad te uzreiz jāpasaka, ka runa nav pat tikai par skaitļiem, runa nav par 50% sieviešu un 50% vīriešu uzņēmumos vai valsts pārvaldē. Pamatā tas attiecas uz dažādības perspektīvām, zināšanām par dažādību, uz situācijas analīzi un raudzīšanos nākotnē. Ja puse iedzīvotāju ir vīrieši, bet otra puse – sievietes, kā tas aptuveni arī ir jebkurā sabiedrībā, tad, ja jūs esat uzņēmuma, iestādes vai kāda projekta vadītājs, jums ir svarīgi, raugoties nākotnē, redzēt gan vīriešu, gan sieviešu situācijas perspektīvu. Tas nozīmē ilgtspējību, vērtību radīšanu un vienlīdzību sabiedrībā.

Tā ir viena no tēmām, par kurām runāju, savukārt otra tēma ir par to, kamdēļ dažādība ir tik svarīga, radot inovatīvus uzņēmumus, kamdēļ tā ir svarīga, veidojot labāku izpratni par uzņēmumu klientiem, par patērētājiem, kamdēļ tā ir svarīga, lai piesaistītu jaunos talantus, izzinātu un apgūtu jaunus tirgus. Faktiski dažādība ir viens no tiem faktoriem, kas nodrošina uzņēmuma un, plašāk raugoties, arī sabiedrības augstāku konkurētspēju mūsdienu tehnoloģiskajā, globalizētajā pasaulē. Norvēģija pasaulē nav viena, Latvija arī pasaulē nav viena, mums ir jākomunicē, jāsadarbojas ar dažādām sabiedrībām, dažādu kultūru un valodu cilvēkiem, ar dažādiem uzņēmumiem. Ja, piemēram, uzņēmums vēlas darboties starptautiskā līmenī, tā vadītājiem neizbēgami būs jāsastopas gan ar dažādu kultūru klientiem, kuri runā atšķirīgās valodās un kuriem ir citāda mentalitāte, gan ar tikpat dažādiem darbiniekiem. Un tas ir viens no iemesliem, kamdēļ nepieciešamas zināšanas par dažādību.

Vēl viens aspekts saistībā ar dažādību, ko es šeit vēlētos pieminēt, ir tas, ka daudzi jauni cilvēki, studenti, kas ieguvuši izglītību Latvijā, nepaliek jūsu valstī, bet gan dodas uz citām valstīm, un daudzi studenti no Latvijas, kuri izglītību ieguvuši ārvalstīs, neatgriežas dzimtenē, bet gan paliek valstīs, kurās ieguvuši izglītību. Kā liecina daudzi dati un publiski pieejama informācija, ārvalstu studentu skaits Latvijā ir lielāks nekā ārvalstīs studējošo Latvijas studentu skaits, tomēr šie ārvalstnieki pēc studijām tikai retos gadījumos paliek jūsu valstī, viņi vai nu atgriežas mājās, vai arī dodas tālāk, uz citām valstīm. Attiecīgi vēl viena tēma, par kuru es vēlos runāt, ir – kas ir jādara valdībai un kopumā valsts amatpersonām, lai panāktu to, ka jaunieši pēc studijām ārvalstīs atgriežas savā dzimtenē, kā arī par to, kas ir jādara, lai tie studenti, kuri ieguvuši izglītību Latvijā, pēc studijām nevis dotos projām, bet gan paliktu jūsu valstī. It īpaši pēdējais punkts tieši attiecas uz dažādību.

Kādi būtu jūsu ieteikumi attiecībā uz ārvalstu studentu palikšanu Latvijā pēc studijām?

Vispirms jau ir jāsaprot, kamdēļ dažādība ir svarīga. Jums jāsaprot, kādas jaunas zināšanas šie cilvēki var atvest uz Latviju un dot Latvijas sabiedrībai, Latvijas biznesam. Ir jārada daudz vairāk inkluzīvu, t. i., iekļaujošu, uzņēmumu. Norvēģijā, ja mēs runājam par dažādību, lielākais izaicinājums ir tieši nodrošināt šīs atšķirības un dažādības, un nepieļaut asimilēšanu. Bieži ir tā, ka tad, kad jūs atverat kāda uzņēmuma durvis un sākat strādāt šajā uzņēmumā, jums nākas pieņemt jau esošos noteikumus, aizmirst par visu to jauno un dažādo, ko tieši jūs šim uzņēmumam varētu dot. Jums vienkārši pasaka – pie mums ir pieņemts tā, mēs darām tā, un jums šie noteikumi ir vai nu jāpieņem, vai arī jāmeklē cita darbavieta. Rezultātā daudzu cilvēku zināšanas vienkārši nav pieprasītas vai pat tiek ignorētas.

Lielākais izaicinājums un vienlaikus lielākā iespēja nākotnei ir radīt daudz atvērtākus, dažādus cilvēkus iekļaujošus uzņēmumus, izveidot tādas kompānijas, kurās dažādu kultūru pārstāvji redzētu nākotnes perspektīvas, justos vajadzīgi un pieprasīti. Šī kompāniju attīstības un izaugsmes iespējamība arī ir labs iemesls tam, lai to vadība domātu par dzimumu vienlīdzību, dažādu kultūru cilvēku vienlīdzību savā vidē. Pastāvot šādai iekļaujošai videi, ievērojami pieaugs arī to ārvalstu studentu skaits, kuri vēlēsies palikt Latvijā, jo viņi šeit redzēs perspektīvas tieši sev, redzēs iespējas izpausties un realizēt savus mērķus.

Mēs, latvieši, esam neliela tauta un šī iemesla dēļ vienmēr satraucamies, ka pārāk daudz citu kultūru cilvēku klātbūtne var apdraudēt mūsu oriģinālo kultūru, tās vērtības. Kā jūs to komentētu?

Ja jums ir kādas ļoti stipras, oriģinālas vērtības, jūs bez uztraukuma varat ielūgt pie sevis citus, jums nav no kā baidīties. Savukārt, ja jūs jūtat, ka kaut kas oriģināls, tikai jums raksturīgs tiek apdraudēts, jums vienmēr ir iespēja pateikt, ka tā ir joma, kas pieder tikai jums. Ciktāl tas attiecas uz kultūru, jūs vienmēr varat izvēlēties, kuras durvis atvērt un kuras – paturēt aizvērtas vai pat aizslēgtas. Ikvienam uzņēmumam un ikvienai sabiedrībai kopumā ir jāsaprot, ka oriģinālais nemainīsies, paliks tikai jūsu, tomēr kopumā ir iespējams mainīties tik daudz, lai, uzaicinot pie sevis citu kultūru cilvēkus, nodrošinātu savu izdzīvošanu nākotnē.

Ja jūs domājat, ka ir iespējams dzīvot pilnībā noslēgtā, monokulturālā vidē un veiksmīgi konkurēt ar citām, ievērojami daudzveidīgākām valstīm, tad jums nāksies vilties. Tieši daudzveidība un dažādība nozīmē inovativitāti, ilgtspējību, konkurētspēju, peļņu, iespēju apgūt jaunus tirgus, sola jaunas perspektīvas, labāku izpratni par patērētājiem. Tas ir tāpat kā ar dzimumu vienlīdzību, kad tiek apvienoti spēki, izpratne un zināšanas, lai nodrošinātu labākus pakalpojumus, taisnīgāku sabiedrību, es pat teiktu – labāku pasauli.

Jūs varat minēt kādu konkrētu, ļoti veiksmīgu dažādības īstenošanas piemēru, teiksim, biznesā?