Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm, un līdz 2050. gadam ES ir apņēmusies kļūt klimatneitrāla. ES zaļais kurss ir izpelnījies neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi, radījis daudz bažu. Kā uz to raugās uzņēmēji?
Klimata pārmaiņas noteikti ietekmēs mūsu dzīvi, to ļoti labi apzinās arī bizness. Un uzņēmēji saprot, ka ir nepieciešams pasākumu komplekss, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Taču mūsu bažas ir nevis par pašu zaļo kursu kā tādu, bet par tā saturu un tiem pasākumiem, kurus tas ietver.
Kādas tieši ir biznesa galvenās bažas, un vai varam izdalīt kādas atsevišķas, īpaši jutīgas nozares?
Pats galvenais – ir lielas neskaidrības, kāda būs zaļā kursa ietekme uz uzņēmējdarbību, kādas pārmaiņas šis virziens nesīs, kā tas iespaidos dažādas tautsaimniecības nozares. Visvairāk ietekmētās jomas būs transports, enerģētika, zemes izmantošana (lauksaimniecība, mežsaimniecība). Tajā pašā laikā jāapzinās, ka vairāk vai mazāk, bet zaļais kurss skars teju visas nozares, tostarp finanšu, kurai būs īpaši liela loma, lai ieviestu finansiālos stimulus. Labākā situācijā būs tie uzņēmēji, kuri jau ir veikuši kādas investīcijas, lai kļūtu videi un klimatam draudzīgāki. Sarežģītāka situācija būs uzņēmumiem, kuros ir liels energoresursu patēriņš, – tur tiešām būs lieli izaicinājumi.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!