Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Jauna pieeja un izrāviens dzīvības apdrošināšanā

Covid-19 un ar tās apkarošanu izraisītā iedzīvotāju paradumu maiņa kļuvusi par mūsdienu ekonomikas spoguli. Kamēr daļa tautsaimniecības nozaru ir nonākušas dziļā krīzē, tikmēr citas aizvien spēj ģenerēt izaugsmi. Līdzīgi procesi ir novērojami arī apdrošināšanā – kamēr ar pārvadājumiem un ceļošanu saistīto apdrošināšanas veidu parakstītās prēmijas sarukušas, tikmēr dzīvības un veselības apdrošināšanā ir vērojams kāpums. Pieaugot ekonomiskajai nenoteiktībai pasaulē un rodoties grūtībām paredzēt tālāko attīstību, lielāka interese ir arī par dažādu risku apdrošināšanu. Par to, kādas norises piedzīvojis apdrošināšanas tirgus Covid-19 pandēmijas laikā, stāsta kompānijas Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Kādas korekcijas apdrošināšanas jomā ir nesusi Covid-19 pandēmija? 

Pandēmijas izplatība ir skārusi ekonomiku visā pasaulē, atstājot būtisku ietekmi uz daudzu nozaru, tostarp arī apdrošināšanas tirgus, darbību. Tāpat kā iepriekšējos gados, apdrošināšanas nozarē valda nemainīgi liela konkurence, kas liek nemitīgi strādāt pie iekšējo procesu efektivizācijas, lai nodrošinātu pēc iespējas konkurētspējīgākus pakalpojumus. Gan šis, gan aizvadītais gads ir pārbaudījums apdrošināšanas nozarei saistībā ar spēju gan kā darba devējam, gan arī kā pakalpojumu sniedzējam ātri pielāgoties vēl nebijušai situācijai un apliecināt prasmi rast netradicionālus risinājumus. Jāatzīst, ka šajos sarežģītajos apstākļos ir novērojamas arī dažas citas pozitīvas tendences. Proti, pandēmijas izraisītā situācija daudzās nozarēs, tostarp apdrošināšanā un sabiedrībā kopumā, ir veicinājusi dažādu digitālo risinājumu attīstību un attālināto servisa pakalpojumu izmantošanu. Piemēram, veselības apdrošināšanā jau 95% no visiem mūsu klientu atlīdzību pieteikumiem tiek iesniegti attālināti, izmantojot Ergo veselības apdrošināšanas aplikāciju jeb lietotni. 

Vai iedzīvotāju paradumu maiņa ir būtiski ietekmējusi arī apdrošināšanas nozari? Kā pandēmija izpaužas nozares darbībā Latvijā?

Jānorāda, ka pandēmijas ietekmē liela daļa iedzīvotāju ir spiesti domāt vairāk īstermiņā nekā ilgtermiņā un ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz ilgtermiņa saistībām. To izjūtam arī mēs – apdrošinātāji. Novērojām, ka pērn būtiski pieauga to klientu skaits, kuri izvēlējās jaunu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA polisi iegādāties ik pēc trim mēnešiem. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka Covid-19 pandēmija daļai iedzīvotāju ir likusi arī aizdomāties par drošības spilvena veidošanas nepieciešamību, lai pasargātu sevi no dažādām neparedzētām finansiālām grūtībām. Redzam, ka iedzīvotāju interese, piemēram, par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu pieaug. Iedzīvotāji atzīst, ka aizvadītais gads un arvien nestabilā situācija saistībā ar pandēmiju ir likuši aizdomāties par to, ka vieglāk pārdzīvot neparedzētas situācijas ir tad, ja ir laikus izveidots uzkrājums. 

Vai ir vērojamas kādas korekcijas uzņēmējsabiedrību apdrošināšanas segmentos?

Raugoties uz korporatīvo klientu segmentu, pandēmijas ietekmi ir izjutis teju ikviens uzņēmums. Diemžēl ne visiem izdevies veiksmīgi pārvarēt grūtības un ekonomiskos sarežģījumus. Jebkura šāda situācija ietekmē arī apdrošināšanas nozari, ja iepriekš šis uzņēmums ir iegādājies kāda veida apdrošināšanas pakalpojumus – transportlīdzekļa apdrošināšanas vai komercīpašuma apdrošināšanas polises vai arī apdrošinājis darbiniekus. Daļa uzņēmumu pandēmijas ietekmē pērn bija spiesti samazināt strādājošo skaitu, kas arīdzan ietekmēja apdrošinātāju parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomus personu apdrošināšanas veidos. 

Kuri tirgus segmenti pērn bijuši visdinamiskākie?

Ņemot vērā ar pandēmiju saistītos apstākļus, pērn kopumā risku apdrošināšanas tirgus nav audzis. Atsevišķos apdrošināšanas veidos pērn parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir nedaudz palielinājies. Piemēram, apdrošināšanas tirgū kopumā transportlīdzekļa apdrošināšanas jeb KASKO parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 6,2%, turpretim mūsu kompānijas parakstīto KASKO apdrošināšanas prēmiju apjoms pieauga par 8,3%. Gandrīz par 15% mūsu uzņēmumā auga arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riska apdrošināšanas prēmijas, kas liecina, ka arvien vairāk uzņēmēju sāk aizdomāties par to, kā parūpēties, lai uzņēmējdarbības pārtraukšanas rezultātā nebūtu ievērojamu zaudējumu. Neliels pieaugums – ap 2% – pērn bija arī kompānijas parakstītajās prēmijās privātīpašuma apdrošināšanā. Noteikti ir jāuzsver, ka veselības apdrošināšanā mūsu uzņēmuma parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir lielāks nekā šajā segmentā tirgū kopumā. Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms veselības apdrošināšanā pērn pieaudzis par 6,5%, kamēr kopumā tirgū par 4,2%. Tomēr izaugsmes tempu ziņā mums ir izdevies uzrādīt arī daudz iespaidīgākus sniegumus. Kā piemēru varu minēt dzīvības apdrošināšanu, kur mums piesaistīto prēmiju apjoms pērn ir audzis pat par 85,7%. Šajā segmentā ļoti ievērojami – par 183,5% – pieauguši apjomi mūža pensijas produktā.

Kā mainījies izmaksāto atlīdzību apjoms?

Mēs redzam, ka atlīdzības pieteikumu skaits ir korelējis saistībā ar pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem. Bija brīži, kad samazinājās atlīdzību pieteikumu skaits veselības apdrošināšanā saistībā ar ierobežoto pakalpojumu pieejamību. Laikā, kad pakalpojumu pieejamība atkal paplašinājās, atlīdzību pieteikumu skaits auga. Tāpat līdz ar pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem pērnā gada pavasarī (martā, aprīlī) pazeminājās satiksmes intensitāte un attiecīgi samazinājās arī atlīdzību pieteikumu skaits transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos. Tomēr pērn, sākot jau no jūnija, vidējais pieteikto atlīdzību skaits transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos atgriezās ierastajā apjomā. Ja raugāmies uz atlīdzību pieteikumu skaitu ziemas periodā, redzam, ka šajā sezonā pieteikto atlīdzību skaits ir būtiski pieaudzis, ko sekmēja šī gada bargā ziema un tai raksturīgie apstākļi: sniegs, slidenie ceļi un citi.

Nelaimes gadījumu apdrošināšanā nedaudz mainījusies pieteikto negadījumu struktūra, piemēram, nelaimes gadījumu apdrošināšanā biežāk saņemti pieteikumi par sadzīviskām traumām, tai skaitā, veicot dārza darbus vai remontus. Kopumā izmaksāto atlīdzību apmēra ziņā pērnais gads ir līdzvērtīgs 2019. gadam, proti, neraugoties uz pandēmiju, izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms nav samazinājies. Pērn risku apdrošināšanā un veselības apdrošināšanā kopumā atlīdzībās izmaksājām 41,8 miljonus eiro. 

Vai ir pamats domāt, ka šis gads līdz ar gaidīto ekonomikas atveseļošanās sākumu būs labvēlīgs arī prēmiju piesaistei?

Apdrošināšanas nozares turpmākā attīstība ir cieši saistīta gan ar pandēmijas gaitu, gan ar tās radītajām sekām uz tautsaimniecību kopumā, kā arī uzņēmēju iespējām atkopties no pandēmijas radītajām finansiālajām sekām. Ļoti liela nozīme ir vakcinācijas pret Covid-19 tempam, lai sekmētu atgriešanos ierastajā ritmā. Vienlaikus ir skaidrs, ka jebkura netipiska situācija biznesā ir ne tikai izaicinājums, bet arī stimuls turpmākai attīstībai. Šis gads noteikti vēl vairāk motivē apdrošinātājus izstrādāt dažādus risinājumus, lai nodrošinātu gan ērtākus servisa pakalpojumus, gan arī spēju operatīvi reaģēt un pielāgoties dažādām situācijām un nodrošinātu konkurētspējīgus apdrošināšanas pakalpojumus. Pēc manām domām, sagaidāms, ka, samazinoties Covid-19 saslimstības rādītājiem pasaulē un mazinot epidemioloģiskos ierobežojumus, varētu atsākties iedzīvotāju ceļošana un attiecīgi pieaugtu interese par ceļojumu apdrošināšanu. Tāpat noteikti turpinās pieaugt interese par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu, lai rūpētos par nākotnes drošības spilvenu. 

Vai pēkšņā Covid-19 atnākšana varētu nākotnē mainīt sabiedrības viedokli par veselības apdrošināšanas nozīmību arī tad, ja vakcinācijas process galu galā izrādīsies veiksmīgs?

Pandēmija noteikti sabiedrībai kopumā ir likusi daudz vairāk rūpēties par savu veselību. Tā parāda, cik trausla var būt cilvēka veselība, un ļauj apzināties, ka veselība ir viena no vissvarīgākajām lietām dzīvē. Šobrīd valsts apmaksā ārstēšanās izdevumus stacionārā Covid-19 pacientiem, tomēr atveseļošanās var būt ilgstoša, kā arī slimības izraisītās blaknes var būt nopietnas, kas prasa regulāru ārstniecisko pakalpojumu nepieciešamību. Pandēmijas laikā nemazinājās cita veida nopietnas slimības, kas prasa gan neatliekamu, gan regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība samazinājās, iedzīvotāji, kuriem ir veselības apdrošināšanas polises, novērtēja tās priekšrocības, izmantojot iespēju saņemt arī valsts neapmaksātos jeb maksas medicīniskos pakalpojumus. Gan pandēmija, gan valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība, gan arī fakts, ka veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas ik gadu palielinās par 5–10%, noteikti veicinās veselības apdrošināšanas nozīmību arī turpmāk. Šobrīd jūtam, ka pandēmija ir sekmējusi Ergo veselības apdrošināšanas klientu aktīvāku interesi par vakcinēšanos arī pret cita veida slimībām, piemēram, ērču encefalītu, pneimokoku.

Kā pagājušajā gadā atšķīrās apdrošināšanas tirgus dinamika Baltijas valstu starpā?

Raugoties uz Baltijas valstu tirgu, jāteic, ka tendences ir līdzīgas. Baltijas kopējais apdrošināšanas tirgus pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājies. 2019. gadā Baltijā kopumā bija 2,4% pieaugums parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomā, toties 2020. gadā tirgus kopējais apjoms bija par 1,4% mazāks nekā gadu iepriekš. Igaunijā tirgus kopējais apjoms samazinājies par 5,1%, Latvijā – par 1,1%, savukārt Lietuvā tirgus pieaudzis par 1%. Visās trijās valstīs samazinājies tirgus kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms risku apdrošināšanā, kas ir saistīts gan ar sīvo konkurences cīņu, gan arī ar to, ka daļa iedzīvotāju pandēmijas laikā bija spiesti prioritāri līdzekļus novirzīt citām vajadzībām. Lai gan izaugsmes temps ir samazinājies, tomēr pozitīvas tendences aizvien novērojamas veselības apdrošināšanā, kur visās trijās valstīs tirgus apjoms pērn pieaudzis. Tas apliecina to, ka veselības apdrošināšana ir neatņemama sastāvdaļa darba devēju piedāvāto sociālo labumu grozā. Daļa darba devēju, rūpējoties par saviem darbiniekiem, tieši pandēmijas laikā, iespējams, samazinoties citiem administratīviem tēriņiem, atrada līdzekļus, lai iegādātos veselības apdrošināšanu, vēl citi darba devēji tieši pandēmijas laikā papildināja veselības apdrošināšanas ietvaros apmaksāto pakalpojumu klāstu. Arī dzīvības apdrošināšanas tirgū kopumā Baltijā vērojama pozitīva tendence, proti, tirgus kopējais apjoms audzis par 4,2%. Atšķirīga situācija gan vērojama valstu griezumā. Igaunijā dzīvības apdrošināšanas tirgus kopējais apjoms samazinājies par 11,2%. Tas skaidrojams ar sākto pensijas sistēmas reformu, kuru plānots pabeigt šī gada laikā. Turpretī Latvijā un Lietuvā kopējais dzīvības apdrošināšanas tirgus apjoms audzis – attiecīgi par 8,5% un 7,5%. Lai gan Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus pamatā audzis uz mūža pensijas apdrošināšanas rēķina, Ergo izdevies arī sasniegt pieaugumu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Redzam, ka uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai vēl ir ļoti liels potenciāls visās trijās Baltijas valstīs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ārējās tirdzniecības pavasaris

Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses