Kā Covid-19 izraisītā pandēmija ietekmējusi bankas darbu? Kas notiek ar kreditēšanu – gan privātpersonu, gan uzņēmēju segmentos?
Covid-19 pandēmijas ietekme ir ļoti jūtama. Ir samazinājies gan privātpersonu, gan juridisko klientu izteiktais pieprasījums pēc kredītiem. Tas skaidrojams ar to, ka tiek atlikti gan dažādi investīciju projekti, gan arī dažādi patēriņa pirkumi. Tajā pašā laikā nenoliedzami ir arī tādi uzņēmēji, kuriem šī Covid-19 krīze ir pavērusi iespējas izaugsmei, un viņi pašlaik ņem kredītus sava biznesa attīstībai. Jānorāda arī tas, ka ir arī tādas privātpersonas, kuras šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā, ņem patēriņa kredītus, jo līdz ar dažādiem ierobežojumiem ir parādījies vairāk brīva laika dažādu ieceru īstenošanai. Tomēr rezumējot jāteic, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē kopumā kreditēšanā noteikti ir vērojams kritums.
Ja salīdzina šā gada otro ceturksni ar pērnā gada otro ceturksni, kā ir mainījusies situācija?
Šā gada otrajā ceturksnī tirgū bija vērojams liels klusums. Bija ļoti neskaidra situācija, un pat ekonomistu vidū bija vērojams apjukums un neziņa par to, kā situācija tālāk attīstīsies. Mēs, PrivatBank, izjutām kredītkaršu transakciju skaita samazināšanos. Trešais ceturksnis jau bija labāks, jo iepriekšējos mēnešos uzņēmēji jau bija pielāgojušies jaunajiem Covid-19 pandēmijas apstākļiem. Lai gan PrivatBank šobrīd īsteno jaunu attīstības stratēģiju un veic izmaiņas piedāvāto pakalpojumu klāstā, banka arī aktīvi turpina kreditēt un piesaistīt noguldījumus, kā rezultātā PrivatBank ir spējusi saglabāt kredītportfeli 51,5 miljonu eiro apmērā. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos PrivatBank izsniegusi kredītus 10,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem 38% bija uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi, savukārt 62% – privātpersonām izsniegtie aizdevumi. Attiecīgi kopš 2019. gada beigām līzinga portfelis korporatīvajiem klientiem ir pieaudzis par 29%, un arī citi portfeļi demonstrē izaugsmi.
Kāda ietekme uz kreditēšanu būs pašreizējai ārkārtas situācijai? Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš jau ir paziņojis, ka rosinājis ārkārtējo situāciju pagarināt. To atbalsta arī veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka pagarinājums būs vismaz uz divām nedēļām.
Šī jau ir otrā ārkārtas situācija šogad, un savā ziņā pozitīvi ir tas, ka gan darba devēji, gan darba ņēmēji apzinās, ko nozīmē darbības ierobežojumi un dīkstāve. Atšķirībā no pavasara pašlaik ārkārtas situācijas ieviešana un dažādi ierobežojumi nav kaut kas pilnīgi jauns un nebijis. Līdz ar to ir vieglāk pielāgoties apstākļiem. Ja runājam par ietekmi uz bankas darbu, tad mēs ļoti ātri pielāgojāmies un pārgājām uz attālināto darbu. Pašreizējā ārkārtas situācija tikai nostiprina mūsu pārliecību, ka attālinātā klientu apkalpošana ir nākotnes darbības forma. Tā tas būs ne tikai sadarbībā ar starptautiskajiem, bet arī ar vietējiem uzņēmumiem. Attālinātais darbs nes daudzus pozitīvus ieguvumus, piemēram, nebūs ikdienā jādzīvo Rīgā, lai varētu šajā pilsētā strādāt. Tas arī ļaus cilvēkiem ietaupīt gan laiku, kas jāpavada ceļā uz Rīgu, gan arī transporta izdevumus.
Vai ir daudz tādu klientu, kuriem pašreizējā situācijā ir grūtības veikt kārtējās kredītsaistības?
Mēs PrivatBank redzam, ka kredītportfeļa kvalitāte nav pasliktinājusies. Tas varētu būt saistīts gan ar uzņēmumu spēju pielāgoties, gan valsts atbalstu. Līdz šā gada 30. septembrim moratorija ietvaros kredītbrīvdienām pieteicās 116 klienti, no kuriem 106 banka piešķīra iespēju atlikt pamatsummas maksājumu par kopējo summu vairāk nekā 1,7 miljonu eiro apmērā. No šīs summas privātpersonām atlikti maksājumi kopumā par teju 840 tūkstošiem eiro, savukārt juridiskām personām – par vairāk nekā 930 tūkstošiem eiro.
Attīstības finanšu institūcija Altum piedāvā uzņēmumiem krīzes aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem. Vai tas nozīmē, ka Altum konkurē ar bankām, vai viņi kreditē tādus uzņēmumus, kuriem bankas nemaz šādu kredītu neizsniegtu?
Mēs nejūtam konkurenci no Altum, jo tas ir mūsu sadarbības partneris. To, vai uzņēmumi, kuri saņem Altum aizdevumu, līdzīgu aizdevumu saņemtu, vēršoties komercbankās, man ir grūti pateikt. Bankai noteikti nav nekādu pārmetumu Altum par to, ka Altum mums atņemtu klientus.
Par aktuālo naudas atmazgāšanas ierobežojumu ievērošanas tēmu Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa ir izteikusi pārmetumus bankām, ka tās nevis vada riskus, bet tos vienkārši neuzņemas. Kā tas izskatās no jūsu puses?
PrivatBank šādus pārmetumus nav saņēmusi. Tiesa, ir dzirdēts par uzņēmumiem, kuriem ir grūtības atvērt bankās kontus. Mūs gan tas īsti neskar, jo PrivatBank jaunā stratēģija paredz nepiedāvāt kontu atvēršanas un apkalpošanas pakalpojumus. Mēs specializējamies tikai depozītu piesaistē un kreditēšanā. Tajā pašā laikā mēs, protams, stingri ievērojam principu "zini savu klientu".
Kad sākām runāt par kreditēšanu, jūs minējāt, ka Covid-19 krīze daudziem uzņēmējiem ir iespēja attīstībai. Par kādu nozaru uzņēmumiem ir runa?
Te mēs varam runāt, piemēram, par aviācijas nozari, kas kopumā pārdzīvo grūtus laikus. Taču mums ir klients, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Covid-19 krīzes sākumā šim klientam bija problēmas, taču, kad atrisinājās tīri tehniski jautājumi, piemēram, kā lidmašīnas apkalpei brīvi nokļūt līdz lidmašīnai, izrādījās, ka aviokravu pārvadājumi ir pakalpojumi ar augošu pieprasījumu un pozitīvu dinamiku. Līdz ar to klientam bija vajadzīgs kredīts investīcijām. Tāpat šajos jaunajos pandēmijas apstākļos novērojam dažu ēdināšanas uzņēmumu attīstību, kas tikai apstiprina, ka ikviena krīze var būt iespēju laiks tiem uzņēmējiem, kuri pielāgojas tādiem apstākļiem, ko mainīt nevar, un izmanto situāciju savā labā.
Ja runā par uzņēmēju un banku attiecībām, tad nereti tiek spēlēts savstarpējs pārmetumu pingpongs. Uzņēmēji norāda, ka kredītu saņemt ir grūti un ka birokrātisko procedūru skaits ir milzīgs. Savukārt bankas saka, ka tiek iesniegti nekvalitatīvi projekti un tās labprāt kreditētu vairāk, bet trūkst kvalitatīvu pieprasījumu.
Es teiktu, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Nereti ir tā, ka, jo lielāks projekts ar sarežģītāku struktūru, jo vairāk ir birokrātisku procedūru, lai kredītu saņemtu. Šajā ziņā uzņēmēju neapmierinātība ir saprotama. Tajā pašā laikā ir arī tā, ka ne visi uzņēmumu projekti, kas tiek iesniegti bankām, ir kvalitatīvi izstrādāti. Ir uzņēmumi, kuri nevar iekļauties banku izvirzītajās prasībās. Jāatceras, ka bankas piesaista noguldījumus, un tās nevar vieglprātīgi riskēt ar klientu naudu. Tomēr jāuzsver – bankas noteikti vēlas izsniegt kredītus, jo kreditēšana – tas ir viens no kredītiestāžu pamata biznesiem.
Kuri ir tie klupšanas akmeņi, kādēļ iesniegtie projekti nekvalificējas kredītam? Kādas ir izplatītākās kļūdas?
Ja runājam par tiem uzņēmumiem, kuriem mēs kredītus atsakām, tad pārsvarā tās ir labas idejas, bet ļoti agrīnā stadijā. Tie ir uzņēmumi ar labu attīstības potenciālu, bet šo uzņēmumu finanšu rādītāji vēl neliecina par to, ka viņi tiešām varēs veiksmīgi savu ideju arī realizēt. Tieši pārliecība par to, ka projektu izdosies īstenot, ir svarīgs faktors banku izvērtējumā. Ir virkne uzņēmumu, kuriem mēs sakām, ka labprāt tos kreditētu pēc gada, jo pašlaik pietrūkst finanšu pierādījumu idejas īstenošanas iespējām. Tāpat mēs nekreditējam tādus uzņēmumus, kuri nonākuši grūtībās un vēlas esošās saistības segt ar jaunām finansiālajām saistībām. Kopumā gan jāteic, ka mums ir daudz spēcīgu uzņēmumu ar labiem projektiem, tā ka par šādu uzņēmumu trūkumu nevar sūdzēties.
Izklausās loģiski, ka bankas nesniedz kredītus uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās. Tajā pašā laikā tikpat loģiski būtu domāt, ka uzņēmums, kuram ir īslaicīgas grūtības, tām tiek pāri, paņemot kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem, kuru atdot biznesa augšupejas laikā. Vai tad ne tā?
Mūsu klienti ņem kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem tad, kad notiek strauja izaugsme un ir nepieciešami līdzekļi attīstībai un investīcijām. Kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem ņem uzņēmumi, kuriem piedāvājums un kapacitāte ir mazāka nekā pieprasījums. Tipiskais PrivatBank klients ir uzņēmums, kurš vēlas augt un kuram kredīts 200–300 tūkstošu eiro apmērā palīdz kļūt lielākam vai stiprina tā konkurētspēju. Ja esošajam klientam ir grūtības, mēs vienmēr sadarbojamies, lai uzņēmums varētu atgriezties pie izaugsmes. Banka vienmēr vēlas saņemt kredīta maksājumus, nevis pārņemt uzņēmuma aktīvus. Klienti, kuriem mēs esam palīdzējuši īslaicīgu grūtību laikā, ir paši lojālākie mūsu klienti. Tēlaini izsakoties, tās ir "aprēķina laulības" no pirmās līdz pēdējai dienai.
Viens no banku inovatīvajiem piedāvājumiem ir tā sauktie zaļie kredīti, kas domāti tā dēvētajiem videi draudzīgajiem jeb zaļajiem projektiem. Vai pēc tādiem ir pieprasījums?
Jā, ir, bet šis pieprasījums ir samērā neliels. Šādi piedāvājumi ir jauns produkts tirgū, kas līdz galam vēl nav nostabilizējies, un pagaidām taustās arī paši uzņēmēji. Taču esmu pārliecināts, ka šādam virzienam noteikti ir nākotne un ka zaļie kredīti kļūs aizvien pieprasītāki.
Vai PrivatBank sadarbojas arī ar riska kapitāla fondiem?
Tiešā veidā ne, bet mēs vērojam, kur riska kapitālisti iegulda naudu, un tā mums ir indikācija, kādiem nākotnes projektiem tic bizness. Mēs ļaujam nopelnīt riska kapitālistiem jaunuzņēmuma sākuma stadijā un, kad uzņēmums jau sevi pierādījis, tad tālāk jau pārņemam to finansēšanu.
Vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jeb tā dēvētā Fintech segmenta uzņēmumi ir banku konkurenti vai sadarbības partneri? Vai tradicionālās bankas var kaut ko no tiem mācīties?
Fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir gan konkurenti, gan sadarbības partneri, un, protams, mēs daudz no tiem jau pašlaik mācāmies. Vēlos nošķirt divas uzņēmumu grupas. Vieni nodarbojas ar kredītiem jeb nebanku kreditēšanu, otri piedāvā dažādus finanšu pakalpojumus, piemēram, optimizē kreditēšanas procesu. Te var minēt tādu finanšu analītikas uzņēmumu kā Nordigen, ar kuru sadarbojas arī PrivatBank. Ja runājam par kreditētājiem, tad tie zināmā mērā ir mūsu konkurenti, lai gan bankas izsniedz lielākus kredītus uz ilgāku laiku nekā nebanku kreditētāji. Uzskatu, ka tieši komercbankas var piedāvāt lētākus aizdevumus nekā nebanku kreditētāji. Tomēr tirgus ir pietiekami liels mums visiem, jo klientu vajadzības ir dažādas, galvenais, lai būtu atbilstošs regulējums. Ja runājam par to, ko bankas var iemācīties no Fintech, tad primāri tas ir apkalpošanas ātrums, ērtums, arī piedāvājuma skaidrība un noteikti attālinātā apkalpošana. Piemēram, tāds Fintech segmenta pārstāvis kā Revolut visus pakalpojumus sniedz tikai attālināti, un bankām, kuras arī sniedz šādus pakalpojumus, Revolut ir kā klientu minimālo ekspektāciju atskaites punkts. PrivatBank mērķis ir visiem jaunajiem klientiem pakalpojumus piedāvāt attālināti, lai viņiem nav jāierodas bankā klātienē. Varu vien uzsvērt, ka Covid-19 izraisītā krīze paātrināja mūsu vēlmi pāriet uz attālinātu apkalpošanu. Esam novērojuši, ka to vēlas arī mūsu klienti. Eiropā plaši izplatīta prakse ir arī banku un Fintech kopuzņēmumi, kas arī ir nākotnes virziens. Mēs gribam būt tik stabili kā tradicionālās bankas, bet tik ātri un ērti kā Fintech uzņēmumi.
Tātad, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, jūs tomēr neprognozējat, ka 20 gadu perspektīvā bankas izzudīs?
Es domāju, ka bankas noteikti mainīsies. Vēlme saņemt finanšu pakalpojumus vienmēr saglabāsies, jautājums ir par to, kādā formā tas notiks. Noteikti radīsies jaunas tehnoloģijas, kuras izmantos arī tradicionālās bankas. Tajā pašā laikā, ja runājam par noguldījumiem, tad tomēr svarīgākais ir nevis ātrums, bet uzticamība un stabilitāte. Līdz ar to nākotni es redzu kā banku un Fintech sektora ļoti ciešu sadarbību.