Situācija nozarē
Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā būvdarbu apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās, ir kāpis par 2,9%, gada trešajā ceturksnī pret šo periodu pērn apjomi gan ir kritušies par 0,3%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Trešajā ceturksnī pret šo laika periodu pērn būvniecības apjoms saruka inženierbūvniecībā – par 8,1%, bet pieauga ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos – attiecīgi par 1,9% un 7,8%. Statistiķu apkopotā informācija liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma samazinājums bijis visās inženierbūvniecības nozarēs: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3,5%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 13,4%, hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 35,2%. Tikmēr specializētajos būvdarbos fiksēto 7,8% apjoma pieaugumu ietekmēja kāpums tādās jomās kā citi specializētie būvdarbi (jumtu segumu uzklāšana un citur neklasificētie specializētie būvdarbi) – par 20,5%, būvdarbu pabeigšanas darbi (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u. c.) – par 9,2%, kā arī elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 5,5%. Savukārt šā gada deviņos mēnešos samērā labi klājās ēku būvniecībai, kuras apjomi salīdzinājumā ar analogu pagājušā gada laika posmu ir pieauguši par 3,2%. Tikmēr inženierbūvniecība gan kritusies par 4,6%, bet specializēto būvdarbu apjoms bijis par 9,7% lielāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos.
Ar atbalstu
Komentējot situāciju nozarē, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītājs Gints Miķelsons teic, ka kopējais šā gada deviņu mēnešu apgrozījums 1,7 miljardu eiro apmērā, visticamāk, ir saistīts ar papildu publisko pasūtījumu aptuveni 200 miljonu eiro apmērā, par ko Ministru kabinets lēma šī gada maijā, apstiprinot Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai un veicot izmaiņas Eiropas Savienības (ES) fondu 2020 finansējumā.
''Visticamāk, šie lēmumi par papildu publiskajām investīcijām nekustamo īpašumu jomā un infrastruktūras pārbūvēm un jaunbūvēm, kā arī privātā sektora aktivitāte ir devusi pozitīvu efektu nozarei kopumā,'' spriež LBP vadītājs.
Savukārt, jautāts par potenciālajiem šā gada ceturtā ceturkšņa rezultātiem, viņš teic, ka par tiem varēs spriest tikai februārī. ''Lai arī ziemas iestāšanās kavējas, tomēr, visticamāk, ceturtajā ceturksnī būvniecības apjoms nebūs daudz mazāks kā trešajā ceturksnī. 2020. gadā kopumā nozares apgrozījums, visticamāk, būs 2019. gada līmenī. Tomēr, lai arī apjomu kāpums nav būtiski lielāks, aug kopējais apgrozījums, jo nedaudz kāpj nodarbināto darba samaksa, ko ietekmē darbaspēka trūkums un ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu,'' situāciju raksturo LBP vadītājs.
Jautāts par to, kā situācija varētu attīstīties dažādos būvniecības segmentos, Miķelsons teic, ka ēku būvniecība uzrāda kāpumu, ko var skaidrot ar privātā segmenta objektu būvniecību, kā arī ar dzīvojamo un biroja ēku siltināšanas projektiem, kur turpinās ES fondu atbalsts, un vēl arī ar atsevišķu lielo ES fondu finansēto jaunbūvju būvniecību (kultūras, sporta un veselības segmentā). Inženierbūvniecība uzrāda kritumu – visticamāk, vasaras ceļu būvdarbu norēķini un maksājumi nav nonākuši līdz būvuzņēmumiem, jo darbu pieņemšana un nodošana mēdz aizņemt divus līdz trīs mēnešus. Savukārt specializētie būvdarbi uzrāda kāpumu, jo pieaudzis ar elektroinfrastruktūru saistītu būvdarbu apjoms.
Par maz naudas
Komentējot iespējamo situācijas attīstību nākamajā gadā, Miķelsons nav pārāk optimistisks. Pēc viņa teiktā, pagaidām nekas neliecina, ka nākamajā gadā publiskais pasūtījums varētu pieaugt. Ekonomikas ministrija prognozē aptuveni 1,2 miljardu eiro vērtas publiskās investīcijas. ''Ņemot vērā mērķi kāpināt iekšzemes kopproduktu, publiskajām investīcijām būtu jāveido lielāks apjoms kopējās investīcijās, un, pēc LBP aprēķiniem, tām būtu jābūt vismaz par 500 miljoniem eiro lielākām. Turklāt komercsektors plāno kritumu par 30%, izsniegto būvatļauju skaits 2020. gada deviņos mēnešos ir mazāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, tāpēc kopumā būvnozare 2021. gadā varētu pat samazināties aptuveni 10% robežās,'' secina LBP vadītājs.
Viņš izsaka viedokli, ka valdība lielas cerības liek uz jauniem ES fondiem, bet nozare labi saprot, ka papildu naudas plūsmas 2021. gadā vēl nebūs.
Tas saistīts ar to, ka šiem projektiem ir garš birokrātiskais process un, ja publiskie pasūtītāji šogad nesāks priekšdarbus vai būvprojektu izstrādi par saviem vai aizņemtiem līdzekļiem, tad arī 2021. gada sezonā jauni būtiski būvdarbi nesāksies, būs iespējami tikai dažādi remontdarbi ceļiem vai ēkām.
Raksturojot potenciālo pieaugumu vai kritumu dažādos celtniecības segmentos nākamajā gadā, Miķelsons teic, ka vislielākais kāpums varētu būt publisko ēku energoefektivitātes, kā arī transporta infrastruktūras (tostarp ar dzelzceļu Rail Baltica saistītās infrastruktūras) projektos un atsevišķu reģionālo ceļu un pašvaldības ielu izbūvēšanā.
Prognozējot situāciju 2021. gadā, jāņem vērā, ka neziņa par publiskā pasūtījuma apjomu ietekmē uzņēmēju noskaņojumu, uzskata Miķelsons. Saskaņā ar CSP datiem būvniecībā konfidences rādītājs oktobrī kritās par 3,4 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un samazinājās līdz mīnus 21,4 punktiem. To ietekmēja būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju negatīvais vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. ''Ņemot vērā, ka būvniecības nozare Covid-19 krīzes laikā ir apliecinājusi, ka spēj strādāt un kāpināt apjomus, ir cerība, ka publiskie un privātie pasūtītāji palielinās investīcijas, lai veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi,'' spriež būvnieku pārstāvis.