Salīdzinot ar iepriekšējā gada Latvijas aptaujas datiem, ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri vēlētos strādāt tikai klātienē (no 21% pērn līdz 12% šogad), bet pieaudzis strādājošo iedzīvotāju skaits, kuri vēlētos strādāt attālināti visu laiku (no 13% pērn līdz 20% šogad).
“Pandēmijas ietekmē biroja loma ir mainījusies par 180 grādiem. Tā ir virtuālā vide, un labā ziņa ir tāda, ka attālums un ekrāns nav šķērslis idejām, domu lidojumam, sadarbībai un veiksmīgai darba organizācijai. Nepilnus divus gadus aptuveni 95% Accenture darbinieku Baltijā strādāja no mājām, bet šobrīd daļa darbinieku ikdienā nāk uz biroju vienu vai vairākas dienas mēnesī, tomēr lielākā daļa darba pienākumus pārsvarā veic attālināti un biroju apmeklē, lai satiktu kolēģus vai veiktu konkrētus uzdevumus. Šobrīd paradigmas maiņa būtu jāpārvērtē gan katram uzņēmumam, gan katram cilvēkam, un mums nevajadzētu censties atgriezties pie iepriekšējiem ieradumiem. Pandēmija ir izcils pārmaiņu katalizators un šī iespēja ir jāizmanto. Pandēmijā iesāktās izmaiņas mēs aktīvi turpinām šobrīd – lai uzlabotu produktivitāti un konkurētspēju, kā arī katra indivīda dzīves kvalitāti,” skaidro Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Baltijā Inga Zvaigzne.
Līdzīgas tendences apstiprina Accenture veiktais pētījums Zviedrijā, Lielbritānijā, Francijā un Vācijā un citās valstīs. Tā vietā, lai šobrīd uzņēmumi prasītu saviem darbiniekiem pilnībā atgriezties birojos, vadītājiem būtu jāizstrādā un jānodrošina elastīgi darba modeļi un iekļaujoša vide, lai darbinieks pārrunās ar darba devēju varētu izvēlēties sev piemērotāko modeli, ja to atļauj viņa darba pienākumi. Vienlaikus elastīgs darba modelis ir jāievieš nepazaudējot sajūtu jeb saikni ar uzņēmumu un kolēģiem, tāpēc nepieciešams organizēt tikšanās vai komandas pasākumus arī klātienē, kas ir īpaši svarīgi iekļaujot darba vidē jaunus kolēģus, norāda I.Zvaigzne.
SKDS aptaujā secināts, ka Latvijā 54% strādājošo darba pienākumus ir iespējams veikt daļēji vai pilnībā attālināti. Pilnībā visus darba pienākumus attālināti var veikt 21% strādājošo, bet daļēji attālināti – 33% iedzīvotāju, kuri daļu darba pienākumus var veikt tikai atrodoties darba vietā, bet daļu veikt arī attālināti. Mazāk nekā puse jeb 45% atbildēja, ka viņu darba pienākumus ir iespējams veikt tikai atrodoties darba vietā. Tāpat aptaujā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis, vai viņu darba devējs sniedz iespēju strādāt attālināti. 43% respondentu atbildēja apstiprinoši, ka šāda iespēja ir pieejama, bet 19% strādājošo atzina, ka darba devējs šādu iespēju sniedz tikai īpašos gadījumos. Vairāk nekā trešā daļa jeb 37% aptaujāto atzīmēja, ka darba devējs šādu iespēju nesniedz.
No tiem respondentiem, kuriem darba devējs sniedz iespēju strādāt attālināti, 36% iedzīvotāju attiecīgo iespēju nav izmantojuši un nav strādājuši attālināti. Tiesa, lielākā daļa jeb 61% respondentu izmanto šo iespēju. Ceturtā daļa jeb 25% iedzīvotāju attālināti strādā visu laiku, 21% attālināti darba pienākumus veic dienu vai divas dienas nedēļā, bet 15% attālināti strādā līdz četrām dienām nedēļā.