Runā, ka viens no tautas nama tuvumā sastopamajiem varenajiem ozoliem esot Latvijas kādreizējā prezidenta Kārļa Ulmaņa stādīts. Kopš iegādājušies šo īpašumu un sākuši tā pārbūvi, kārtu pa kārtai atraduši dažādu varu un gadsimtu liecības: padomju laika atribūtus, kara laika šāviņu šķembas un 27 metrus dziļajā akā pat dažādu priekšmetu kultūrslāni līdz pat Napoleona laika zirga pakaviem un vara kāpšļiem. "Par laimi, tikai zirga tur nebija," nosmej Līgas dzīvesbiedrs Juris Jātnieks. Viņš pats šajā namā agrā jaunībā muzicējis ballēs.
Lieplapa atklāj, ka Madonas pusē tukšu, pamestu ēku, ko iegādāties ražošanas vajadzībām, būtībā vairs nav palicis. "Mēs esam tipiski latvieši. Runājot par īpašuma iegādi, arī vēsturiskais aspekts spēlēja lomu. Būtu žēl, ja tautas nams aizietu bojā. Es ilgi noraudzījos uz šo ēku, bet tā bija tik dārga! Neviens to nepirka. Tad saņēmu dūšu un īpašniekam piedāvāju cenu, ko pati biju noteikusi."
Izrādās, Norvēģijas īpašniekam, kurš ēku bija nopircis no pašvaldības un uzticējis vietējam apsaimniekotājam, bet tas savukārt namu pilnībā nolaidis, nav bijis ne jausmas par tā tehnisko stāvokli. "Vēl jau bija arī nostalģija par namu, kurā bērnībā teātris spēlēts, vēlāk ballītēs dejots," atzīst Juris, bet Līga piebilst: "Reizēm gan es sabīstos no tā, ko esam uzņēmušies. Sākotnēji nelikās, ka būs nepieciešamas tik lielas investīcijas. Ir pirmais kredīts, par kuru nemaz neesmu priecīga."
Vides cilvēki
Tālāk dodamies uz Lieplapas mazo ražotnīti, kas atrodas Jura dzimtajās mājās Lejaszīlēs. "Te jūs gaidīs vēl viens pārsteigums,» ieintriģē Juris. Izrādās, Lejaszīlēs dzīvo Jura mamma rakstniece, dramaturģe Ilze Indrāne, un arī viņa savos 93 gados atrod spēku un prieku palīdzēt ģimenes uzņēmumam tēju gatavošanā. Te sagatavotās tējas tiek fasētas nesmalcinātas, un to dara ar rokām. "Esmu tik pateicīga vedeklai, ka varu vēl padarboties, kādu saujiņu ugunspuķu paplucināt! Un esmu priecīga, kad Līgai te sabrauc ekskursanti," saka rakstniece, bet Līga tikmēr mums pasniedz topinambūra tēju. Ļoti garšīga! Blakus mājai atrodas lauks, kurā Līga kultivē tādus ārstnieciskos augus, kuri mūsu klimatiskajos apstākļos savvaļā neaug. Visas pārējās izejvielas tējām tiek vāktas dabā.
"Es dabas aizsardzībā esmu nostrādājis 30 gadus, esmu biologs, bet Līga ir ģeoloģe – tagad jau inženierzinātņu doktore. Abi esam izteikti vides cilvēki," apliecina Juris (Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors – red.). Viņš ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes absolvents ar ekoloģijas specializāciju. No 1990. gada bijis Teiču Dabas rezervāta direktors, 20 gadu tur arī nostrādājis, līdz visus rezervātus administratīvi savienoja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Līgas profesijas izvēli noteikuši mazās Ogres sanatorijas skoliņas pedagogi, kuri mācījuši bērniem gan dzīvi, gan cilvēcību, loģisko domāšanu un kultūru. "Tur visvairāk izveidojos kā personība, šī skola manī atstājusi labas pēdas," saka Līga. Pēc vidusskolas Viļņas Universitātē viņa studējusi ģeoloģiju, ieguvusi inženierģeologa un hidroģeologa specialitāti. Studentu dzīve bijusi brīnišķīga, turklāt nenovērtējamas bijušas prakses, kas ļāvušas nokļūt skaistās vietās tālu no Latvijas. Līga atceras Altajā pavadīto laiku: "Tur nodzīvoju astoņus mēnešus. Ļoti patika, atgriezties negribējās. Tur ir tāda vieta, ka cilvēks kļūst pateicīgs par katru nodzīvoto dienu un organiski iekļaujas Visumā.
Skatoties no Altaja kalniem uz Baltijas pusi, man likās, ka šeit mēs esam nepamatoti uzpūtīgi.
Un atkarīgi no visa kā. Bet tur esi atkarīgs no sevis un no Augstākā."
Līga iepazinusi arī Altaja augus: "Mazi ciematiņi atrodas grūti pieejamās vietās, bez ceļiem, bez aptiekām. Cilvēki pie saslimšanām lieto augu valsts līdzekļus. Es vietējiem patiku, viņi mani aicināja pie sevis ciemoties. Stāsti, ko man stāstīja, bija neaizmirstami. Vietējie skolotāji un medmāsiņa mani mācīja atpazīt vietējos augus" Kad studiju laiks beidzās, Līga atgriezās Latvijā, 1990. gadā sāka strādāt un turpmākos desmit gadus aizvadīja darbā Madonas reģionālajā vides pārvaldē. Tur iepazinās ar Juri.
Visas mārītes aizņemtas
Paralēli darbam Līga pabeigusi maģistra studijas ģeoloģijā Latvijas Universitātē. Nākamie desmit gadi pagāja spraigā darbā inženieru konsultantu kompānijā SIA Firma L4, kurā Līga veica projektu vadītājas pienākumus ar hidroģeoloģiju un vides problēmu risināšanu saistītos jautājumos. Bija pienācis laiks, kad atkal gribējies dzīvē ko mainīt. Sākusi studēt Rīgas Tehniskajā universitātē doktorantūrā, tad pieteicies jaunākais bērns. Līga atceras: "Tas bija krīzes laiks, 2008. gads. Man patīk izaicinājumi, domāju: neesmu sevi pamēģinājusi biznesā. Ārstniecības augi man vienmēr ļoti interesējuši. 2009. gadā nodibināju savu uzņēmumu." Kāpēc nosaukums ir 55 mārītes? Līga un Juris smej: nosaukuma reģistrēšanai "visas mārītes" bija aizņemtas, bet "55" bija brīvas. Un 55 Līgai ir laimīgs skaitlis.
"Mēs ģimenē patiešām cits citu atbalstām. Mēs apzināmies un cienām to, ka mums katram ir pašam savas ambīcijas, savi mērķi, kas jāsasniedz, katram jāpārbauda sevi, – un kas vēl atbalstīs, ja ne ģimene?
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 1. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!