Noplūst degviela
Krievijas Arktikā visu laiku lielākā ekoloģiskā katastrofa notika šā gada 29. maijā, kad netālu no Krievijas ziemeļu pilsētas Noriļskas, sabrūkot elektrostacijas degvielas rezervuāram, no tā noplūda kopumā 21 tūkstotis tonnu dīzeļdegvielas. 15 tūkstošu tonnu degvielas nonāca blakus esošajā upē un pēc tam daļēji arī reģionam nozīmīgā ezerā (no kura var nonākt arī Karas jūrā), bet seši tūkstoši tonnu – augsnē. Elektrostacija piederēja Nornikeļ meitasuzņēmumam Noriļskas – Taimiras enerģētiskā kompānija jeb NTEK, kura vadība vairākas dienas slēpa ekoloģiskās katastrofas mērogus.
Noklusēt noplūdes apjomus centās arī Noriļskas un Krievijas Krasnojarskas apgabala amatpersonas, un informācija par notikušo sabiedrības uzmanības centrā nonāca tika pēc tam, kad par vērienīgo degvielas noplūdi sociālajos tīklos sāka vēstīt vietējie iedzīvotāji un vides aizstāvji. Tāpat Nornikeļ sākotnēji centās novērst katastrofas sekas paša uzņēmuma spēkiem, kā rezultātā vērienīgi glābšanas darbi tika sākti ar vairāku dienu nokavēšanos un tūkstošiem tonnu dīzeļdegvielas savākšana vairs nebija iespējama.
Nornikeļ sākotnēji arī paziņoja, ka par katastrofas cēloni kļuvusi mūžīgā sasaluma virskārtas kušana klimata izmaiņu dēļ – sabrukušā rezervuāra pamati ir balstīti pret mūžīgo sasalumu, un, tā virskārtai kūstot, pamati izkustējušies un rezervuārs sabrucis. Ne tikai vides aizstāvji, bet arī Krievijas varas iestādes šo argumentu gan uzskata par formālu, norādot – šādu būvju tehnisko stāvokli ir paredzēts regulāri kontrolēt, pārbaudot arī pamatu stabilitāti. Oficiāli visas paredzētās pārbaudes ir notikušas un degvielas rezervuārs atzīts par drošu, tomēr pēc katastrofas atklājās, ka tā tehniskais stāvoklis bijis katastrofāls, bet vietējās amatpersonas pārbaudes, tā sakot, dabā jeb pārbaudāmo objektu tuvumā nav veikušas, aprobežojoties tikai ar formālu dokumentu parakstīšanu. Tāpat tika atklāts, ka katastrofāli sliktā tehniskajā stāvoklī atrodas vēl vismaz viens NTEK piederošs degvielas rezervuārs, no kura nekavējoties tika sākta degvielas atsūknēšana, un arī pārējo rezervuāru stāvoklis, lai arī nav kritisks, tomēr nav uzskatāms par labu.
Īstermiņa stratēģija
Šovasar tika apcietinātas vairākas NTEK amatpersonas, kā arī sākta izmeklēšana par kontrolējošo iestāžu darbību, lai noskaidrotu, kā tika pieļauta šāda situācija. Katastrofa Noriļskā arī piesaistījusi plašu uzmanību faktam, ka tādi uzņēmumi kā Nornikeļ, kas darbojas attālākos Krievijas reģionos un ir cieši saistīti ar vietējām un reģionālajām administrācijām, gandrīz atklāti ignorē vides aizsardzības prasības, nodarot milzīgu kaitējumu ekoloģijai.
Galvenā problēma ir, ka krāsaino metālu ieguves process pēc būtības ir ekoloģiski ļoti netīrs, tajā skaitā rada lielus apjomus blakusproduktu jeb tā dēvēto astu – šķidrumu ar ļoti augstu ķīmiskā piesārņojuma un ekoloģiskās bīstamības līmeni. Šīs "astes" jāuzglabā īpašos rezervuāros, tomēr Nornikeļ gadījumā kaitīgie šķidrumi no šiem rezervuāriem noplūst regulāri vai arī, kā uzskata vides aizstāvji, tiek apzināti nopludināti apkārtējā vidē, lai izvairītos no izdevumiem par jaunu rezervuāru būvniecību. Turklāt kaitīgie šķidrumi no minētajiem rezervuāriem noplūst tādos mērogos, kas ļauj Norvēģijas ekologiem konstatēt piesārņojuma palielināšanos Karas jūrā. Citas iespaidīgas problēmas ir regulāras degvielas noplūdes no infrastruktūras, kuras liela daļa būvēta vēl PSRS laikā (pēdējā šāda noplūde notika 12. jūlijā, kad apkārtējā vidē nonāca 44,5 tonnas degvielas), kā arī, protams, izmeši atmosfērā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!