Pēc tirgus izpētes kompānijas International Data Corporation datiem, viedtālruņu pārdošana pasaulē samazinājusies gan šī gada pirmajā ceturksnī (par 6,6%), gan otrajā ceturksnī (par 2,3%). Tiek prognozēts, ka lejupslīde turpināsies arī gada otrajā pusē. Savukārt Latvijā, kā liecina tirgus pētniecības kompānijas Business Research and Consulting Group (BRC Group) dati, šī gada pirmajā pusē viedtālruņu, kas ir dominējošais plašpatēriņa elektronikas tirgus produkts, pārdošana augusi par 3%, rēķinot gan pēc pārdoto tālruņu skaita, gan arī pārdošanas vērtības.
Atšķirīgās tendences
Kompānijas BRC Group, kas apkopo mazumtirdzniecības tirgus informāciju no visām trim Baltijas valstīm, dati rāda, ka viedtālruņu tirgus tendences Baltijas valstīs ir atšķirīgas. Igaunijā šī gada pirmajā pusē viedtālruņu pārdošana samazinājās, rēķinot gan pēc pārdoto tālruņu skaita, gan arī vērtības, skaidro BRC Group vadītājs Jānis Pilipivs. Latvijas tirgu viņš raksturo kā stabilu, bet Lietuvas tirgu – kā augošu. Lietuvā pārdošanas pieaugums bijis vislielākais: 8% pēc pārdoto tālruņu skaita un 5% pēc vērtības.
Atšķirīgi ir Baltijas valstu iedzīvotāju pirkšanas paradumi. Katrā tirgū ir sava produktu attīstības fāze. Atšķirīgas ir arī mārketinga aktivitātes. Igaunijā patērētāju interese no viedtālruņiem un televizoriem ir novirzījusies uz citiem tirgus segmentiem, piemēram, pircēji vairāk iegādājas lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus un veļas mašīnas, kā arī tā dēvēto mazo sadzīves tehniku (piemēram, putekļu sūcējus u. tml.). Turklāt Igaunijā viedtālruņu tirgus piesātināšanās ar dārgākiem, ilgāk kalpojošiem modeļiem notikusi ātrāk nekā Latvijā un Lietuvā, norāda Pilipivs.
Lietuvai vairāk raksturīga patērētāju izvēles koncentrēšanās uz vidējas cenas un attiecīgi arī kvalitātes telefoniem, uzsver BRC Group vadītājs un skaidro, ka līdz ar to Ķīnas zīmolu viedtālruņi tur mēdz būt krietni populārāki un to pārdošana piedzīvo nozīmīgāku izaugsmi nekā Igaunijā vai Latvijā.
Pilipivs norāda, ka mūsu valstī patērētāju izvēle ir sabalansētāka, taču arī Latvijas tirgū, salīdzinot šī un pērnā gada pirmo pusgadu, Ķīnas zīmolu viedtālruņu pārdošana ir augusi vairāk nekā par ceturtdaļu. Kopumā pie mums pieaug tendence lietot tālruņus ilgāk par diviem trim gadiem. Aptuveni puse pircēju tālruni iegādājas par pilnu samaksu, neizmantojot līzingu vai kredītu, norāda pētnieks.
Dominējošie tālruņu piedāvātāji ir mobilo tālruņu operatori, atstājot 30–35% pārējiem mazumtirgotājiem, to vidū interneta veikaliem. BRC Group dati apstiprina mūsu patērētāju konservatīvismu – vairāk nekā 60% lietotāju izvēlēsies to pašu viedtālruņa zīmolu, kādu jau lietojuši, ja iepriekšējā pieredze būs bijusi pozitīva. Tādējādi jauniem zīmoliem nostabilizēties viedtālruņu tirgū nav nemaz tik viegli.
Vēl labāki izaugsmes tempi kā viedtālruņu tirdzniecībā aizgājušajā pusgadā bija televizoru tirgū. Latvijā pārdoto televizoru skaits iepretī tādam pašam periodam pagājušajā gadā audzis par 12%, bet vērtībā – par 5%. Lietuvā rādītāji ir līdzīgi. Turpretī Igaunijā piedzīvots 5% kritums skaitā un 10% vērtībā. Vēl jāuzsver, ka, izteikti dominējot dienvidkorejiešu piedāvājumam – zīmolam LG un zīmolam Samsung –, citu zīmolu televizoru pārdošanas apjomiem nav īpašas ietekmes uz tirgus kopainu.
Aizgājušajā pusgadā pie mums, Latvijā, būtiski pieauguši 43 collu pa diagonāli un lielāka ekrāna televizoru iegāde. Televizoru ar ekrāna izmēru virs 60 collām pa ekrāna diagonāli pārdošanas pieaugums, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusi, tirgū ir 68% skaitā un vairāk par 40% vērtībā. Televizori ar ekrāna izmēru no 43 collām un lielāki aizņem pāri par 60% tirgu, rēķinot pēc skaita, un vairāk nekā 80% vērtībā.
BRC Group vadītājs uzsver, ka televizoru vidējā cena, neskatoties uz lielāku ekrānu modeļu un jaunāku tehnoloģiju parādīšanos Latvijas tirgū, ir nokritusies no 493 eiro pērn līdz 455 eiro šogad. Turklāt vidējā cena Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs.
Līderim sekmīgs pusgads
Dienas iztaujāts, arī Samsung IT un mobilo tehnoloģiju nodaļas vadītājs Baltijā Jurijs Bušmaks mudina ņemt vērā viedtālruņu pārdošanas pieaugumu Baltijas valstu tirgū aizgājušajā pusgadā. Pārdoto tālruņu skaits 2019. gada pirmajā pusē pieaudzis par 5%, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusi. Turklāt Samsung savas līderpozīcijas ir nostiprinājis, jo kompānijas viedtālruņu pārdošana pieaugusi par 7%.
"Redzams, ka pircēji arvien vairāk izvēlas premium klases viedtālruņus ar lieliem ekrāniem, lai kvalitatīvāk varētu skatīties video un citus vizuālos materiālus," konstatē Bušmaks. Līdz ar to ražotāji pēdējā laikā īpaši koncentrējas uz kameras kvalitāti, noturību pret ārējās vides iedarbību, akumulatora darbības ilgumu, kā arī drošību.
Aplūkojot valkājamo ierīču tirgus segmentu, Bušmaks vērš uzmanību uz to, ka, saglabājoties nemainīgai viedo aproču tirdzniecībai, ievērojami augusi kompānijas ražoto viedpulksteņu, it īpaši Galaxy Watch, pārdošana. Tādējādi cilvēki vēlas ne tikai vienkāršu sporta aproci, bet tādu ierīci, kas kalpo arī kā elegants aksesuārs ar dažādām papildu funkcijām.
Dienvidkorejiešu kompānijas pārstāvis norāda, ka, neskatoties uz to, ka ceturkšņu griezumā ir sarucis planšetdatoru tirgus, veiksmīgas jauno Galaxy Tab A un Tab S5e pārdošanas dēļ Samsung planšetdatoru tirdzniecība Baltijā pieaugusi par 34%.
Planšetdatoru pārdošana lēnām, taču, visticamāk, neatgriezeniski piedzīvo samazinājumu visā Baltijā, lēš Pilipivs. Tomēr, lai gan tos pērk skaitā mazāk, toties dārgākus un kvalitatīvākus. Iespējams, ka vienkāršākus un mazākus planšetdatorus izkonkurē viedtālruņi, kam ir tendence būt ar lielākiem (6–7 collu) ekrāniem, lielu atmiņu un labu fotokameru.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!