Austrumāzijas valsts Japānas centrālā banka marta vidū pirmo reizi 17 gadu laikā paaugstināja procentu likmes. Līdz ar to Japāna izbeidza savu negatīvo procentu likmju politiku, iezīmējot vēsturisku pāreju prom no agresīvas monetāro stimulu programmas, kas tika īstenota, lai cīnītos pret hronisku deflāciju.
Centrālā banka pielika punktu programmai, kas tika ieviesta 2016. gada septembrī un saskaņā ar kuru tika iepirkts liels daudzums Japānas valsts obligāciju, lai noturētu īstermiņa ienesīgumu tuvu mērķim (mīnus 0,1%) un ilgtermiņa ienesīgumu ap nulli. Kopš XX gadsimta 90. gadu beigām Japānas centrālā banka cīnās ar deflāciju un valsts ekonomisko stagnāciju. Gadu gaitā tā ir centusies veicināt cenu celšanos, izmantojot tradicionālās un netradicionālās monetārās politikas apvienojumu, tostarp nulles vai negatīvās procentu likmes un plaša mēroga aktīvu pirkumus. Japānas ekonomika ir mēreni atguvusies, lai gan ir vērojamas zināmas vājuma pazīmes.
Pieaugot inflācijai un procentu likmēm citur pasaulē, palielinās arī spiediens uz Japānas centrālo banku izbeigt savu negatīvo procentu likmju politiku. Atšķirībā no citu centrālo banku likmēm, kas patlaban joprojām ir samērā augstas, Japānā šopavasar tās ir ap nulles vērtību (0–0,1% robežās, maksājot 0,1% par noguldījumiem centrālajā bankā), bet iepriekš bija mīnus 0,1% apmērā. Valsts ekonomikas trauslā atkopšanās neļauj centrālajai bankai rīkoties agresīvāk, tomēr, ja inflācija augs, likmes var tikt palielinātas vairāk, ziņo aģentūra Reuters. Palielinājumi gan varētu būt ļoti mēreni. Japāna ir atgriezusies pie normālas monetārās politikas, kas vērsta uz īstermiņa procentu likmēm, līdzīgi kā ar citām centrālajām bankām.
Izraujas no deflācijas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00