Uz jautājumu, vai ostas pārvaldībā kaut kas būtu jāmaina, A.Ameriks sacīja, ka "par to, ka mums lielas problēmas, runā vienas partijas politiķi [Reformu partija - red.]. Varbūt tas ir mazvērtības komplekss, jo viņi neko patreiz nav citu piedāvājuši, izņemot šo kritisko pusi. Es gribētu uzsvērt, ka visa mūsu iekšējā runāšana ir tāda politiska polemika. Mēs redzam, kas notiek Latvijas ostās, mēs esam šodien kļuvuši pievilcīgāki daudzām kompānijām, kas transportē kravas caur Latviju. Tā nav tikai Rīga, tā arī ir Venspils un Liepāja," sacīja A.Ameriks.
Viņš atzina, ka Rīga pirmoreiz savas pastāvēšanas vēsturē par apmēram 2 miljoniem tonnu ir kravu apjomu ziņā ir "apdzinusi" gan Klaipēdu, gan Tallinu. "Es gribētu teikt, ka vienmēr ir kādas lietas, ko varētu uzlabot, un vienmēr, ko vēl izdarīt kādus papildus darbus, bet es tiešām esmu lepns par Rīgas ostu, par to, ka tā dod darbu 20 000 cilvēku, par to, ka ostā vidējā alga ir par 25% augstāka nekā vidēji valstī," sacīja Rīgas vicemērs.
A.Ameriks uzsvēra, ka pašreizējais ostu pārvaldes modelis nebūtu jāmaina. "Es domāju, ka ostu pārvaldes modelis, kāds ir Latvijas ostās, viņš ir tapis un pārbaudīts vairākus gadu desmitus. No 90-tajiem gadiem tika izstrādāti priekšlikumi. Mēs redzam, kādā veidā strādā Tallinā vai Lietuvā, manuprāt, ir vispareizākais, jo, ņemot vērā to, ka katra osta atrodas kādā pilsētā, un viņa nav atrauta, un ar helikopteriem neviens uz ostu kravas neved, tad šī kopējā valsts un pašvaldību sadarbība konkrēto ostu attīstībā ir apliecinājums tam, ka nu no tādas trešās vietas - aiz Klaipēdas un Tallinas - mēs esam tagad pirmajā vietā," atzina A.Ameriks.
"Es ļoti negribētu, lai arī ostas nonāktu situācijā, ka tās kontrolētu kāds no ārpuses, kāds ārvalstu investors, organizācijas vai kāds pārstāvis. Pirmais mērķis - saglabāt ostas valsts un pašvaldības īpašumā un nerotaļāties ar kādām interesēm, kas varētu būt saistītas ar kādas valsts vai investora interesēm," uzsvēra A.Ameriks.