Eksportēt kļūst grūtāk

Tomēr darvas mucā pilnīgi noteikti var izsmelt arī pa kādai medus karotei, proti, tajā sadaļā, kas attiecas uz ārējo tirdzniecību, atrodas arī Latvijas preču ražotāji, kuriem savu eksportu izdevies jūtami kāpināt. Tāpat ir arī pamats cerēt uz to, ka pakalpojumu eksports tautsaimniecībai nesīs savu pozitīvo artavu, bremzējot tās negācijas, ko patlaban statistikā iezīmē globālās tautsaimniecības cikls.
 

Nospiež cikls

Latvijas lielākās preces eksportējošās nozares galvenokārt ir pakļautas ekonomikas ciklam. Respektīvi, "labajos laikos" to eksports strauji aug, taču "sliktajos" pieaugums ātri vien var ieslīdēt negatīvajā teritorijā. Uzskatāms piemērs ir kokapstrāde. Koksnes eksports, kas aug brīžos, kad pasaulē palielinās būvniecība un transportlīdzekļu ražošanas apmēri, strauji piezemējas, kad iepriekš minētajām nozarēm, kas vērstas uz lieliem ilgtermiņa ieguldījumiem, sākas problēmas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šāgada jūnijā, rēķinot pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā, koka, tā izstrādājumu un kokogļu eksporta apjomi sarukuši par 9%. Iespējams, labā ziņa ir tā, ka aprēķini tiek veikti faktiskajās cenās, tādējādi pamatoti var cerēt, ka eksporta apjomi naudas izteiksmē ir sarukuši uz produkcijas cenu samazināšanās rēķina un pārdošanas apjomi fiziskās vienībās nav piedzīvojuši ievērojamu kritumu, tādējādi mūsu ražotāji savas tirgus nišas nav zaudējuši. 

Jāpiebilst, ka savukārt "labajos laikos" kokmateriāli sadārdzinās, tādējādi statistikas ailēs redzamais pieaugums zināmā mērā notiek uz cenu pieauguma rēķina. Ļoti liels samazinājums ir jūnija trešajā lielākajā eksporta pozīcijā, kas klasificēta kā mehānismi un mehāniskās ierīces. Šeit uz ārvalstīm izvesto preču apjoms gada laikā ir sarucis par 36,2%, jūnijā sasniedzot 62,1 miljonu eiro. Kopumā eksporta apjomi gada sestajā mēnesī pret šo pašu periodu pērn ir sarukuši par 8,2% līdz nepilniem 983 miljoniem eiro. Savukārt gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgu laika nogriezni pērn eksports vēl demonstrē pieticīgu 0,3% kāpumu līdz 6,13 miljardiem eiro. Nedaudz lielāks – 4,3% līdz 7,65 miljardiem eiro – tas attiecīgajā laika periodā ir fiksēts importam. Savukārt jūnijā pret iepriekšējā gada jūniju importa apjomi kritušies par 11,9%. Tādējādi statistika skaidri apliecina, ka situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā gan valstī ievesto, gan no tās izvesto preču ziņā visai strauji pasliktinās.

Krīzi nejūt

Uz kopējiem sliktajiem Latvijas eksporta datiem ļoti pozitīvi izceļas tekstila nozare. Kā stāsta nozari pārstāvošās Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds, šāgada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi ir pieauguši par 9,5%. Adītajiem apģērbiem eksports kāpis par 10%, savukārt šūto apģērbu segmentā tas sasniedzis aptuveni 10%.