Polijas-Lietuvas gāzes vada projekts būtu nozīmīgs enerģētikas infrastruktūras objekts gan reģionam kopumā, gan Latvijai. Pirmkārt, šāds gāzes vads sekmētu iekšējā dabasgāzes tirgus veidošanos reģionā, tādējādi radot iespēju paaugstināt tirgus likviditāti. Otrkārt, tas mazinātu atkarību no dominējošā gāzes piegādātāja, dažādojot dabasgāzes piegādes ceļus un avotus. Treškārt, gāzes vads būtu nozīmīgs infrastruktūras risinājums, kas novērstu Baltijas dabasgāzes tirgus izolāciju.
"Lēmums par Lietuvas-Polijas gāzes vada finansēšanas modeli vēl nav pieņemts, taču, apzinoties projekta izmaksas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spēju tās segt, kā arī faktu, ka tā īstenošanas rezultātā ieguvējas būtu ne tikai Lietuva un Polija, bet arī citas reģiona valstis, ir sākušās diskusijas par iespēju projekta īstenošanai piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu," uzsver Urpena.
Pēc viņas sacītā, Baltijas valstu energoapgādes drošuma paaugstināšana un gāzes tirgus izolētības novēršana ir viena no ES prioritātēm. Ņemot vērā nepieciešamību novērst reģiona izolētību attiecībā uz gāzes tirgus izveidi, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā ir noteikts minimālais nepieciešamais infrastruktūras projektu kopums, kas ietver gan Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma būvniecību, gan reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību un savienojuma starp Igauniju un Somiju BalticConnector izbūvi.
"Savukārt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts būtu papildu pasākums gāzes apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Turklāt sašķidrinātās dabasgāzes importēšana dažādotu arī gāzes piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja un līdz ar to ļaujot nodrošināties pret strauju cenas pieaugumu nākotnē," norādīja EM pārstāve.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš šā gada 17.februārī tikšanās laikā ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku bija vienisprātis par nepieciešamību attīstīt gāzes vada būves projektu, piesaistot tam arī Eiropas fondu līdzekļus līdz pat 85% no nepieciešamā finansējuma.
"Polijas plāni un rīcība šajā projektā ir ļoti pamatota un loģiska. Mēs to atbalstām un no Latvijas puses jau esam veikuši nepieciešamos tehniskos darbus, lai šis gāzes vada projekts būtu iespējams," sacīja Bērziņš.
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu sadarbībā enerģētikas projektos saredz lielu nākotni un Latvija ir ļoti ieinteresēta piedalīties Polijas gāzes projekta perspektīvā paplašināšanā virzienā uz Baltijas valstīm, kur Latvijas puses priekšrocība ir lielās gāzes krātuves Inčukalnā. "Latvija elektrības un gāzes jaudu palielināšanā jau ir ieguldījusi lielus resursus, kas patlaban ir atstājis iespaidu uz elektrības patēriņa gala cenu. Tādēļ ikviens jaunais projekts vai ikviena papildu investīcija ir ļoti nopietni jāpārdomā no pozīcijām, lai patērētājam vairs nebūtu papildus jāmaksā par elektrību," sacīja Latvijas prezidents.