Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte
Pašreizējā situācija gan pasaules tirgos, gan uz lauka Latvijas graudkopjiem ļauj cerēt uz labu gadu

Latvijas graudkopji stabili konkurē pasaulē

"Viss vēl uz lauka ir zaļš, tāpēc skatīsimies vēlāk, kāda būs raža. Katrā ziņā potenciāls šobrīd ir labs. Pavasaris šogad bija lēns un vēss, labība sadīgusi un aug labi. Taču, visticamāk, šogad Latvijā nevaram gaidīt graudu rekordražu, tomēr pagājušā gada rādītājus varētu sasniegt. Runājot par konkrētām prognozēm, jāskatās, kādi laikapstākļi būs īsi pirms un labības kulšanas laikā – vai nepiedzīvosim stiprus lietus un vējus, kas daļu labības var sagāzt veldrē," norāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Arī SIA Baltic Agro graudu produktu menedžeris Jānis Žugris norāda, ka pašreizējās tendences liecina par samērā labu gadu. "Ziemāji šogad pārziemojuši ļoti labi, pavasarī nācās pārsēt tikai dažus procentus no kopējām platībām. Arī zemnieki patlaban ir apmierināti ar sējumu stāvokli. Savukārt tas, ka šajā sezonā zemnieki iepirka vairāk izejvielu un minerālmēslu, ļauj secināt, ka šogad palielinājies kopējais apsēto platību apjoms. Uz lauka šobrīd labības potenciāls ir labs. Līdz ar to mūsu zemniekiem atliek tikai izmantot gan tehnoloģiju iespējas, gan arī nepieciešamības gadījumā papildus nomēslot laukus, lai ražu uzlabotu kopumā. Ja arī laikapstākļi nepievils, tad šogad mums būs labs ražas gads," viņš akcentē. 

Tajā pašā laikā AS Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis norāda, ka ziemāji izskatās labi, bet vasarāji – sliktāk, lai gan uzņēmumā par to liela satraukuma neesot. "Pagājušajā gadā jūnija beigās un jūlija pirmajā pusē bija augsta gaisa temperatūra un sausums, kam sekoja ilgstošs lietus ražas novākšanas laikā. Ceru, ka tas neatkārtosies šogad, jo ir labāk, ka lietus ir tagad, bet sausāks un saule – ražas novākšanas periodā. Ar laikapstākļiem un to nepastāvīgumu saskaras arī citviet pasaulē. Ziemeļamerikā un dažviet Rietumeiropā, piemēram, Francijā, var novērot sausumu, bet citās Eiropas daļās ir labāks saules un lietus līdzsvars, piemēram, Vācijā un Polijā," stāsta Pakeltis. 

Skatoties Baltijas kontekstā, nozares speciālisti norāda, ka Lietuvā šogad sliktāka raža tiek plānota ziemas rapsim un kviešiem, bet Igaunijā situācija tiek vērtēta kā laba. Arī Skandināvijas valstīs ir optimistiskas prognozes. Tajā pašā laikā smagāka situācija ir Spānijā un Portugālē, kur piedzīvotais sausums negatīvi ietekmēs šāgada graudu ražu. Šo iemeslu dēļ pasaules tirgos pieaudzis pieprasījums un attiecīgi arī cena lopbarības graudiem, tomēr Latvijas graudkopji šo tirgus situāciju nevar veiksmīgi izmantot, jo mēs ražojam pārsvarā pārtikas graudus, bet lopbarības graudu apjoms normālos gados ir diezgan mazs, norāda Žugris.
 

Konkurence smaga, bet iespējama

Situāciju pasaules graudu tirgū vienmēr ietekmē gan laikapstākļi, gan politika, arī pasaules ģeopolitiskā situācija kopumā. Pēdējos četros gados pieauguši graudu krājumi pasaulē, ko veicinājuši labvēlīgi laikapstākļi – nav piedzīvoti ļoti izteikti neražas gadi. "Patiesībā šobrīd pasaules mērogā piedzīvojam vēl vienu nepieredzētu situāciju – neskatoties uz kopējā patēriņa pieaugumu pasaules graudu tirgū, vienlaikus pieaug arī krājumu apjoms. Protams, šobrīd daudz vairāk nekā agrāk graudus patērē, piemēram, Ķīna, kur līdz ar ekonomikas attīstību pieaug gaļas ražošanas apjoms, kas veicina arī lopbarības graudu patēriņa pieaugumu," norāda Ruža.

Savukārt SIA Elagro Trade graudu tirdzniecības vadītājs Romāns Barmins pauž –  Ķīnas tirgus visumā ir ļoti perspektīvs graudkopjiem, tomēr šobrīd ķīnieši paši cenšas nodrošināt savas vajadzības pēc graudiem – gan pastāvīgajam patēriņam, gan arī veidojot graudu uzkrājumus, sevišķi rapsi un kviešus. "Taču arī Ķīnas tirgū mēdz būt neprognozējami notikumi – vienu brīdi viss liecina, ka Ķīnā tiek sagaidīta laba graudu raža, bet pēkšņi parādās informācija, ka Ķīna iepērk lielu daudzu graudu no ASV," piebilst speciālists.

Pakeltis tajā pašā laikā iezīmē Latvijas graudkopjiem zināmā mērā papildu apgrūtinājumu eksporta jomā – neskatoties uz globalizāciju, vietējos tirgos aizvien vairāk domā par tirgus aizsardzību no importa un graudu tirdzniecības iespēju ierobežošanu no tādām valstīm kā Latvija un citas Baltijas valstis. Izņēmums, piemēram, ir augstas kvalitātes milti un auzu produkti, kuru pašreizējais pieprasījums pārsniedz piedāvājumu pasaules tirgos. Rīgas dzirnavnieks pirms kāda laika veica ieguldījumus šajā jomā, kas tagad sāk atmaksāties, stāsta uzņēmējs.

"Gan vietējie, gan pasaules tirgi ir ļoti konkurētspējīgi, un ir jāatrod sava tirgus niša. Latvija tāpat kā pārējās Baltijas valstis ir mūsdienīgas lauksaimniecības valsts, kas atsevišķos gadījumos spēj nodrošināt vairāk kvalitatīvu izejmateriālu nekā prasa vietējais tirgus. Salīdzinot dominējošās izejvielas, kuru pamatā ir vidēja vai pamata kvalitāte, Latvijas produkti tiek diferencēti pēc augstas kvalitātes un konkurētspējīgām cenām, kas kopā ar augstu servisa līmeni veido Latvijas produktu labo konkurētspēju," pauž Pakeltis.

Vērtējot Latvijas un Baltijas graudu nozares uzņēmēju konkurētspēju pasaules līmenī, Ruža atzīst – tā mūsu graudkopības nozares uzņēmējiem tomēr ir samērā grūta. "Mums graudu saražošana ir daudz grūtāks darbs nekā, piemēram, Vācijā vai Francijā, kur ražība ir pusotru reizi lielāka, ko noteikti veicina arī viņu klimatiskie apstākļi. Viņiem labāka ražība ir no dabas dota. Tajā pašā laikā Latvijas graudkopji arī salīdzinoši sarežģītākā situācijā spēj attīstīties stabili un vienlaikus vēl konkurēt globālajos tirgos. Tomēr jāatzīst – lai gan graudu cenas mums ļauj strādāt ar pozitīviem rezultātiem, vienlaikus tās arī liek neizlaisties un pastāvīgi domāt, kā uzlabot ražību un no hektāra nokult pēc iespējas lielāku apjomu," pauž Latraps vadītājs.

Konkurences situācija Latvijā ir ļoti sarežģīta –  ražošanas jaudas vairākas reizes pārsniedz vietējā tirgus vajadzības. "Papildus tam patērētāju emigrācijas dēļ notiek arī kategoriju samazināšanās – tas katru gadu samazina patēriņu par vairākiem procentpunktiem. Vienīgā iespēja attīstīt biznesu ir atrast nišas pasaules tirgos, vienlaikus optimizējot vietējos resursus un apkalpojot vietējās patērētāju vajadzības," akcentē Pakeltis.
 

Sava loma arī cenai un valūtu svārstībām 

Būtiski Latvijas graudkopju pozīcijas pasaules tirgos ietekmē arī graudu cenas līmenis, kā arī eiro kursa svārstības attiecībā pret ASV dolāru. Ņemot vērā, ka Latvija ir to valstu grupā, kur dominējošā valūta norēķinos iekšējā tirgū ir eiro, bet graudu tirgus spēlētāju vidū daudz ir tādu valstu, kas norēķinos izmanto ASV dolārus, brīdī, kā, piemēram, pašreiz, kad dolāra vērtība pret eiro pazeminās, Latvijas graudkopības nozares spēlētāju pozīcijas kļūst vājākas.

"Runājot par tendencēm globālajā graudu tirgū, šeit daudzi lēmumi un notikumi balstās uz emocijām – ja pēkšņi kādā reģionā iestājas ilgāks sausuma periods, loģiski, ka uzreiz sākas cenu pieaugums. Lielākais labības tirgus segments šobrīd ir kvieši. Piemēram, Francijā šogad prognozē rekordaugstu kviešu ražu, kas pārsniedz pagājušā gada ne visai labos rādītājus, līdz ar to cenas pieaugumu neprognozē," akcentē Barmins.

Savukārt Žugris akcentē, ka labs signāls ir fakts, ka pēdējo nedēļu laikā pārtikas graudiem bija vērojams cenas pieaugums vidēji par desmit eiro tonnā, kam vienlaikus tāda precīza un loģiska izskaidrojuma nav – tas vairāk balstīts uz tirgotāju un investīciju fondu emocijām. "Šogad ASV bija samērā vēss pavasaris, kā dēļ daudzas platības ir sliktā stāvoklī un ar mazāku ražas potenciālu," viņš skaidro, piebilstot, ka vienlaikus pasaules tirgū ir diezgan lieli graudu krājumi, kas daļēji bremzēs lielas cenu svārstības un mēs diez vai piedzīvosim tādas cenu svārstības, kā bija vērojamas pirms pieciem gadiem.

Barmins stāsta, ka pēdējo gadu tendences graudu tirgū pieprasījuma un cenu ziņā rāda, ka atsevišķi lielie Eiropas fermeri mēdz ieturēt nogaidošu pozīciju, ja cena viņus īsti neapmierina, ko nevar atļauties Baltijas, tajā skaitā Latvijas, graudkopji. Eiropas graudkopju finansiālais stāvoklis ir būtiski labāks, tāpēc viņi var atļauties gaidīt cenas kāpumu. "Mūsu zemnieks diemžēl nevar bezgalīgi gaidīt vēl izdevīgāku cenu, tāpēc nereti mūsu graudi tiek pārdoti par konkrētā brīža cenu. Mums nav tik daudz brīvo līdzekļu, turklāt jau teju pēc ražas nokulšanas zemniekam nepieciešami līdzekļi, lai iepirktu jaunās sēklas, minerālmēslus, degvielu. Tomēr pašreizējās graudu cenas mūsu graudkopjiem ļauj veiksmīgi turpināt attīstīties," uzsver Barmins.

Arī Ruža, vērtējot graudu cenu līmeni pasaules tirgos, atzīst, ka Eiropas ražotājiem šī cena varbūt kādā brīdī šķiet par zemu, tomēr no mūsu graudkopju viedokļa cenas pasaules tirgos ir labas. Žugris norāda, ka šogad Latvijas graudkopjiem nebija lielu papildu izdevumu ziemāju pārsēšanai, arī minerālmēslu cenas bija zemākas. Turklāt naftas cenas kritums mazināja zemnieku izmaksas par dīzeļdegvielu.

"Mūsu graudkopju pozīcijas un iespējas pasaules tirgos, protams, ietekmē arī valūtu kursu svārstības, kas tādējādi apgrūtina mūsu pozīcijas konkurencē ar Krieviju un Ukrainu, kas strādā tikai ASV dolāra zonā, kamēr mūsu pamata norēķinu valūta ir eiro. Diemžēl pašreizējais ASV dolāra vērtības kritums pret eiro par 5–6% ir par sliktu Latvijas graudkopju pozīcijām pasaulē," norāda Žugris.
 

Visi cīnās par vienu tirgu

Vērtējot potenciālos eksporta tirgus, redzams, ka tie faktiski ir tie paši, kuros aktīvi darbojas arī pasaules lielie graudkopības uzņēmumi, turklāt nekādu lielu izmaiņu un pārsteigumu tirgus tendencēs nav arī šogad. Galvenais graudu patēriņa tirgus šobrīd ir Ziemeļāfrika, un jāpiemin Ēģipte, Alžīra, Nigērija, taču cenas un piedāvājumu šajos reģionos ietekmē Rumānijas, Krievijas un Ukrainas graudkopības uzņēmumi, kuri rada spēcīgu konkurenci citu reģionu graudkopjiem, norāda Barmins, piebilstot, ka šobrīd pieprasījuma ziņā augoši graudu tirgi ir Nigērija un Dienvidāfrika. 

Runājot par realizācijas iespējām pasaules graudu tirgū, Žugris akcentē, ka pasaules mērogā uz Latviju kā atsevišķu tirgus spēlētāju īsti neviens neskatās. "Te vairāk jāskatās iespējas visas Baltijas kontekstā, jo kopīgi labā ražas gadā spējam nodrošināt 5–7 miljonus tonnu graudu. Uz kopējā pasaules līmeņa apjoma šis apjoms ir mazs. Tāpēc ir būtiska savstarpēja kooperēšanās, jo pārdošanas tirgi paliek aizvien tālāki līdz pat Japānai un Singapūrai, kur gan mūsu graudkopjiem darījumi ir retāki, tomēr arī notiek," viņš norāda. 

Savukārt līdz ar transportēšanas attāluma palielināšanos izmaksu efektivizēšanās dēļ mainās arī apjomi, ko pārvadā, piemēram, ar vienu kuģi. "Vēl pirms pieciem gadiem transportēšanai pa jūru bieži izmantoja kuģus ar kopējo ietilpību septiņi līdz 15 tūkstoši tonnu, tagad jau ierasts standarts ir 30–60 tūkstoši tonnu, kam attiecīgi ir mazākas frakts izmaksas, bet graudu tirgotājiem vairāk izaicinājumu, lai īsos termiņos nodrošinātu noteiktas kvalitātes graudu uzkraušanu," norāda Baltic Agro pārstāvis.

Baltijas tirgu ļoti bieži saprot kā vienu veselumu tā lieluma un atrašanās dēļ, neņemot vērā atsevišķas valstis. Tas ir ļoti pareizi, ņemot vērā savstarpēji saistītās ekonomiskās, politiskās un kultūras attiecības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, uzsver Pakeltis. "Ļoti bieži vietējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu, uzskata, ka tā eksporta tirgi atrodas ārpus Baltijas robežām, nevis tikai aiz Latvijas robežām. Rietumeiropa, ņemot vērā tās lielumu, atrašanās vietu un izpratni, bijis ienesīgs tirgus. Tomēr Eiropai, tāpat kā Baltijai, ir tādas pašas problēmas kā pārprodukcija un patēriņa samazināšanās, tāpēc lielākais eksporta pieaugums ir tajās valstīs, kurās pieaug iedzīvotāju skaits un palielinās pirktspēja. Visbiežāk tas attiecas uz trešajām pasaules valstīm, kurās ir pārdošanas potenciāls, bet ir arī augstāks risks, tāpēc ir svarīgi atrast līdzsvaru abos gadījumos. Rīgas dzirnavnieks turpina paplašināties arābu, Āzijas un citos austrumu, Āfrikas tirgos, vienlaikus saglabājot ievērojamu daļu no pārdošanas vietējā un Rietumeiropas tirgū," stāsta uzņēmuma vadītājs.
 

Konsolidāciju neparedz

Neskatoties uz samērā saspringto situāciju pasaules graudu tirgū un ļoti izteikti spēcīgo konkurenci, nozares pārstāvji tomēr neparedz, ka spēku pastiprināšanas nolūkos Latvijas vai Baltijas mērogā varētu notikt kādas uzņēmumu apvienošanās.

"Šobrīd graudkopji nesaredz iemeslus, lai notiktu kādu uzņēmumu apvienošanās vietējā tirgū. Tajā pašā laikā konsolidācija Baltijas līmenī tāpat notiek, jo esam mazs spēlētājs globālajā graudu tirgū, kas nozīmē, ka nepieciešama kooperācija, lai spētu apmierināt pircēju interesi par lieliem graudu apjomiem. Vienlaikus jau šodien Baltijas reģionā darbojas samērā lieli graudkopības uzņēmumi," akcentē Ruža. Arī Pakeltis kardinālas izmaiņas tirgus dalībnieku struktūrā šogad neparedz, norādot, ka pārmaiņas graudkopības nozarē galvenokārt notiek ekonomiskās lejupslīdes vai pieauguma laikā un pašreiz situācija ir relatīvi stabila, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti saistībā ar notikumiem Ukrainā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses