Tas secināts Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānā 2012.-2018.gadam, kas izstrādāts sadarbībā ar starptautisko konsultantu kompāniju Ernst&Young, pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības pieprasījumu.
Kā biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels, sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikts socioloģiskais pētījums Rīgas Centrāltirgus: tā apmeklēšanas paradumi un vērtējums. Saskaņā ar pētījuma datiem regulārie Centrāltirgus pircēji ir gados vecāki cilvēki - 63% no viņiem ir vecāki par 44 gadiem, bet katrs ceturtais jeb 26% ir vecāki par 64 gadiem. Viņiem ir zemāki ienākumi nekā caurmērā Rīgā un tās apkārtnē.
Vismazāk Centrāltirgus klientu ir jaunu cilvēku vidū - vecumā no 25 gadiem līdz 34 gadiem. Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 72% Centrāltirgus pircēju ir rīdzinieki. No visiem tirgus pircējiem 58% ir sievietes. Latviski un krieviski runājošo pircēju īpatsvars ir līdzīgs - attiecīgi 48% un 52%.
Socioloģiskā pētījuma gaitā secināts, ka trīs galvenie iemesli, kāpēc cilvēki apmeklē Centrāltirgu, ir izdevīgas cenas, liela izvēle un svaigi produkti. Populārākā preču grupa tirgū ir saknes, augļi un dārzeņi, kam seko gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī zivis.
Kopumā lielākā daļa apmeklētāju, vidēji 69%, Centrāltirgu vērtē kā lētu un ērtu iepirkšanās vietu ar plašu preču izvēli un uzskata, ka tirgū var pietiekami ātri iepirkties un viegli atrast nepieciešamās preces.
Tajā pašā laikā 65% apmeklētāju atzīst, ka tirgu apmeklētu biežāk, ja pircējiem tiktu radīti labāki un komfortablāki apstākļi.
SKDS pētījuma dati norāda, ka kopumā Centrāltirgū gada griezumā vismaz vienreiz iepērkas 78% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju. Vēl 9% tirgū ir iegriezušies, taču nav iepirkušies. Par Centrāltirgus regulāriem klientiem, kuri tirgū iepērkas vismaz reizi mēnesī, var uzskatīt mazāk nekā pusi, 46%, no iedzīvotājiem. Dažas reizes mēnesī iepērkas 28% iedzīvotāju, reizi nedēļā - 11%, bet vairākas reizes nedēļā - 7% rīdzinieku un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju.
Visbiežāk aptaujātie respondenti starp tirgus trūkumiem min nepietiekamo autotransporta stāvvietu skaitu un bažas par drošību. Savukārt, kā konkurentu analīzē norāda Ernst&Young, pircēju izvēli pēdējos gados ietekmē arī mazumtirdzniecības vietu koncentrēšanās Rīgas mikrorajonos, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums, novēršot nepieciešamību doties iegādāties pārtikas produktus uz pilsētas centru.
Rūpējoties par jaunu apmeklētāju piesaisti, Centrāltirgus regulāri veicot tirgus labiekārtošanas darbus, plānojot un īstenojot pakāpenisku paviljonu rekonstrukciju, labojot āra teritorijas asfaltbetona segumu, iegādājoties jaunus tirdzniecības galdus, kā arī pastāvīgi uzkopjot teritoriju.
Īstenojot drošas vides pasākumus, Centrāltirgū attīstīta tirgus videonovērošanas sistēma, pilnveidojot apsardzes dienesta darbu. Aizvadītā gada laikā izveidota cieša sadarbība ar valsts un pašvaldības policiju, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu, rīkojot reidus, pārbaudes un patrulēšanu.
Centrāltirgus, sākot ar šo gadu, radis iespēju izveidot jaunas autostāvvietas tirgus teritorijā Gaiziņa un Pūpolu ielā. Maksa par autostāvvietas izmantošanu pirmajā stundā noteikta 50 santīmu apmērā, bet par katru nākamo - viens lats.
Lai piesaistītu gados jaunus klientus Centrāltirgum, uzņēmums arī radis iespēju tirgus teritorijā rīkot dažādus radošus pasākumus, izvietot velosipēdu stāvvietu, kā arī sācis komunikāciju īso ziņojumu sociālajā tīklā Twitter.
Tāpat arī Centrāltirgus iesaistoties Mākslas dienu un mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts pasākumu norisē sadarbībā ar pilna servisa pasākumu aģentūru Pareizā ķīmija, tematisko amatnieku un mājražotāju tirdziņu rīkošanā gadskārtu svētkos, improvizācijas teātra izrāžu rīkošanā Rīgas pilsētas svētku laikā sadarbībā ar Dirty Deal Teatro un radoši izglītojošās kampaņas Cūkmena tirgtūre atklāšanā sadarbībā ar AS Latvijas Valsts meži.
Centrāltirgus cenšas piesaistīt tūristus sadarbībā ar ienākošo tūrismu apkalpojošajiem uzņēmumiem un Rīgas tūrisma attīstības biedrību.
Rīgas Centrāltirgus dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada.