Tas skaidrojams ar to, ka ja 2011. gada sākumā tik paredzēts optimisms, tad tagad attieksme ir piesardzīgāka un tiek runāts pat par stagnācijas iestāšanos.
"Sabiedrībā kopumā ienākumi sadalās arvien nevienmērīgāk. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem izjūt reālās pirktspējas kritumu, jo cenas pieaug, bet ienākumi nē. Vienlaikus augsti kvalificētiem speciālistiem nozarēs, kurās vērojama izaugsme, atalgojums ir atsācis pakāpeniski pieaugt. Arī reģionāli novērosim šo pašu tendenci - darba tirgus Rīgā kļūs arvien aktīvāks, un daudzi reģioni arvien vairāk atpaliks," norāda Nordea speciāliste.
Purvinska secina, ka darba tirgū šobrīd izteikti pārstāvētas divas krasi pretējas darba ņēmēju grupas jeb divu ātrumu darba tirgus.
Darba tirgus "pirmo ātrumu" nodrošināšot kvalificēti, pieredzējuši speciālisti, ģeogrāfiski mobili un tādējādi pievilcīgi darba devējiem gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs, citur Eiropā un arī Krievijā.
"Šajā darba tirgus segmentā, iespējams, vērosim kopējā atalgojuma pieaugumu par 3-5%, palielināsies darbaspēka mobilitāte, atsāksies galvu medības un darbinieku pārpirkšana. Tas būs izaicinājums darba devējam - noturēt šādu speciālistu savā uzņēmumā, izturot gan atalgojuma pieauguma prasību, gan nodrošinot šo cilvēkresursu efektīvu pielietojumu," brīdina Helma Purvinska.
Spiediens uz atalgojuma līmeņa pieaugumu vairs nebūšot visaptverošs un situācijas, kad atalgojuma apmērs pieaugs, vairumā gadījumu būs saistītas ar atalgojuma piesaisti pierādāmai efektivitātei un darbaspēka izmērāmai produktivitātei.
"Uzņēmumi, kuri pielietos darba izpildes vadības sistēmas savā ikdienas darbā, īpašu uzmanību pievērsīs konkrētiem, mērāmiem rezultātiem. Darba ražīgums kā jēdziens būs nozīmīgākais faktors atalgojuma pārskatam, vismaz privātajā sektorā noteikti. Tāpat ļoti iespējams, ka pieaugs tieši atalgojuma mainīgā daļa, nevis pamatalga," saka H. Purvinska.
"Otro ātrumu" darba tirgū savukārt pārstāvēšot darba ņēmēji ar zemu kvalifikāciju, cilvēki, kuri jau ilgstošu laiku nav spējuši atrast darbu un tādējādi ar katru dienu samazina savas izredzes atgriezties darba tirgū.
Strukturālais bezdarbs saglabās savu īpatsvaru, celtniecības, finanšu un nekustamo īpašumu jomām turpinot stagnēt, bet optimistiskāk var raudzīties uz izredzēm strukturālajam bezdarbam samazināties tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un transporta jomā, kur jau pagājušajā gadā bija vērojama būtiska izaugsme.
Eksperte prognozē, ka lai gan bezdarba līmenis Latvijā 2012.gadā joprojām saglabāsies augsts, varēs vērot, ka atsevišķās nozarēs un specifiskos amatos, piemēram, mežizstrādē būs vērojams pat darbaspēka deficīts.
H. Purvinska norāda, ka darba tirgus rādītāju uzlabošanās tradicionāli iepaliek no dinamikas ekonomikā kopumā, jo daļu no ekonomikas izaugsmes veido produktivitātes pieaugums, tāpēc paļauties, ka nodarbinātība 2012.gadā augs vismaz tādos apjomos kā iekšzemes kopprodukts Latvijā, nevar.
Tāpat jāņem vērā, ka darba tirgus dalībnieki Latvijā 2012.gadā turpinās novecot un darba tirgus kļūs neviendabīgāks nodarbināto paaudžu ziņā.
"Pieredzēsim, ka darba devēji aktīvāk piedāvās iespējas strādāt nepilna laika darbu, piemēros elastīgu darba laiku un iespējas strādāt attālināti," uzskata eksperte.
Tā kā personāla izmaksas ir viens no būtiskākajiem darba devēja izmaksu posteņiem, paredzams, ka arī 2012. gadā darbiniekiem piedāvājamo labumu vēdeklis joprojām saglabāsies šaurs, nodrošinot tikai pamata labumus - minimāli nepieciešamās mācības, apdrošināšanas pamatprogrammas un priekšrocības, kas noderīgas konkrētu tiešo darba pienākumu veikšanai.
"Raugoties uz situāciju kopumā, var izdarīt secinājumu, ka "tirgus brīvā roka" un pieļāvums visam ritēt tālāk savu dabisko gaitu ainu darba tirgū tikai pasliktinās, un šobrīd sagaidām aktīvu Saeimas un valdības darbu, nodrošinot tādus nodokļu stimulus, kas sabalansētu abus "darba tirgus ātrumus", mazinātu strukturālo bezdarbu, reģionālo nevienlīdzību un pieaugošo nodokļu slogu mazturīgajai darba ņēmēju daļai. Kā piemēru šeit varētu minēt jau apspriesto ideju par terminētiem atbrīvojumiem no sociālās apdrošināšanas iemaksām uzņēmējiem, kuri pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus vai bezdarbniekus jauniešus, un kuru sociālās apdrošināšanas iemaksas vienlaikus nesamazinās," stāsta Nordea eksperte.