Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Svētdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Rūpniecībai pandēmija gandrīz netraucē

Ekonomisti: rūpniecībai šis būs izaugsmes gads, tomēr dažādos ražošanas segmentos situācija atšķirsies.

Rūpniecība tiek uzskatīta par vienu no tām Latvijas tautsaimniecības jomām, kuras Covid-19 pandēmijas laikā turas visnotaļ stabili. Turklāt, tā kā pēdējā laikā plašāk pieejama kļuvusi iespēja vakcinēties pret Covid19, pat organizējot vakcinēšanās procesu darba kolektīvos, pakāpeniski varētu mazināties bažas par to, ka rūpnīcās ražošanu var pilnībā apstādināt spēcīgi Covid-19 uzliesmojumi. 

Tendences apstrādes rūpniecībā

2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, kad sākās Covid-19 pandēmija, "apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 14,3%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6,6% un eksportā – par 18,3% (tai skaitā eirozonā – par 8,4%, bet ārpus eirozonas – par 26,3%)", informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un arī norāda, ka šā gada martā, salīdzinot ar šā paša gada februāri, "apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem pieauga par 2,7%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 4%, eksportā – par 2,1% (tai skaitā eirozonā – par 2,2%, bet ārpus eirozonas – par 2%)".

Jāatgādina, ka CSP arī secinājusi – šā gada aprīlī ir audzis apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs un sasniedzis 3,0. Tas ir kāpums par 8,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar martu, turklāt aprīlī pozitīvs rādītājs fiksēts pirmo reizi kopš 2020. gada februāra. (Uzņēmējdarbības konfidences rādītājs raksturo vispārējo noskaņojumu nozarē. Ja rādītājs ir virs nulles, uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, ja zem nulles – negatīvs).

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, būtiski uzlabojies apstrādes rūpniecības uzņēmēju novērtējums "sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trijos mēnešos. Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trijos mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū, sasniedzot pozitīvas vērtības gan vietējā, gan arī ārējā tirgū, konkrēti – Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs", sacīts CSP sagatavotajā informācijā.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar šā paša gada martu, samazinājies to apstrādes rūpniecības uzņēmēju skaits, kas par ražošanu ierobežojošu faktoru uzskata nepietiekamu pieprasījumu (to norādījuši 32% respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka biznesam traucē darbaspēka, kā arī materiālu un iekārtu trūkums (to uzsvēruši attiecīgi 19% un 17% aptaujāto uzņēmumu). Pandēmijas ietekmi par uzņēmējdarbību traucējošu faktoru aprīlī uzskatīja 16% respondentu, vēsta CSP.

Vērojami lieli kontrasti

Turpmākajos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecībai "apstākļi būs labvēlīgi, taču tās rādītāji visdrīzāk nebūs spoži uz ES kopējā fona, kā arī salīdzinājumā ar Lietuvu", uzskata bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš un skaidro: "Pieprasījuma apstākļi ir labi, par to liecina arī nozares apgrozījuma kāpums faktiskajās cenās par 14,3% šā gada martā salīdzinājumā ar pērno martu. Diemžēl šo situāciju izmantot traucē iepriekšējo gadu vājie panākumi investīciju piesaistē lielā daļā Latvijas pilsētu un novadu. Tā ir situācija, ko kļūst arvien vieglāk pamanīt uz atsevišķo patīkamo izņēmumu fona."

Apstrādes rūpniecības "apakšnozaru dati ir kontrastaini kā laika apstākļi šajā pavasarī. Ir nozares, kurās spoži pieauguma skaitļi ir drīzāk kā spoguļattēls iepriekšējā gada "avārijām". Tāda ir apģērbu ražošana, kurā kāpums salīdzinājumā ar pērno martu ir par 33,1% un arī kopumā pirmais ceturksnis ir ar ļoti iespaidīgu 22,4% kāpumu. Arī mašīnbūves nozarēm, no kurām divās martā gada kāpums pārsniedza 20%, piepalīdzēja bāzes efekti, taču tas drīzāk bijis ilglaicīga progresa vainagojums. Vislielākā bēdu ieleja ir iekārtu remonts un uzstādīšana (martā kritums par 34,1% gada griezumā), kur noieta tirgu samazinājusi tranzīta un aviācijas krīze", tendences raksturo P. Strautiņš.

Ekonomists arī uzsver, ka diemžēl "turpinās izlaides samazināšanās pārtikas pārstrādē. Es jau ilgi gaidu, kad ambiciozie apakšnozaru līderi Dobeles dzirnavnieks, Food Union, Karavela, Orkla, Forevers un vēl daži citi sāks noteikt pārtikas ražošanas kopējo statistisko toni un tonusu, bet acīmredzot jāapbruņojas ar pacietību. Kopējos skaitļus joprojām ietekmē uzņēmumi, kuru stratēģija ir lēnām vilkt dzīvību, kamēr to ražošanas vietās vēl ir pieejams lēts darbaspēks".

Kā pozitīvu piemēru P. Strautiņš min ķīmijas rūpniecību, kas iepriecina "gan ar spilgtām uzņēmumu ziņām, gan kopējiem rezultātiem, kas martā un visā pirmajā ceturksnī pieauga attiecīgi par 15,8% un 12,1%. Ražošanu ir sācis vēsturiskā nozares līdera tradīciju turpinātājs Dzintars Production, kam gan būs ļoti jāpiepūlas, lai atgūtu vadošo lomu, jo Madara Cosmetics apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī audzis par 38% jau no tā ļoti iespaidīgās bāzes".

Raksturojot situāciju metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā, bankas Luminor ekonomists akcentē reģionālās atšķirības. "Šajās nozarēs liela investīciju aktivitāte ir Kurzemes pilsētās – Liepājā, kā arī Ventspilī un Saldū. Taču ar to nepietiek, viens reģions nevar nodrošināt šo nozaru attīstību. Vāji ir investīciju piesaistes darba rezultāti Latgales pilsētās, kurās ir liels bezdarbs, turklāt dzelzceļa pārvadājumu krīze draud situāciju vēl pasliktināt. Ja par Rīgu var teikt, ka tās ekonomikas attīstību var nodrošināt pakalpojumu eksports, tad pārējos reģionos bez rūpniecības attīstība nav iespējama. Savukārt vislielākais ilglaicīgās izaugsmes potenciāls rūpniecībā ir tieši inženierijas nozarēs," norāda P. Strautiņš un uzsver, ka tuvojas 5. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un "Latvijas reģionu iedzīvotājiem būtu vērts uzdot saviem pārstāvjiem jautājumus par to, kā tieši viņi redz savu pilsētu un novadu nākotni".

Dominē optimisms

Visu šo gadu rūpniecība būs viena no straujāk augošajām nozarēm valstī, prognozē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un pieļauj, ka "rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu būt aptuveni 4–5%". Ekonomists gan arī vērš uzmanību uz to, ka "nav skaidrs, cik noturīgs būs pašreizējais pieprasījums pēc rūpniecības precēm. Ierobežojumi pakalpojumu nozaru darbībai ir mainījuši patēriņa struktūru par labu precēm, taču, Covid-19 saslimstībai mazinoties, patēriņa struktūra, visticamāk, normalizēsies. Arī fiskālie stimulēšanas pasākumi nevar tikt ilgstoši turpināti esošajos līmeņos. Tādēļ šā gada otrajā pusē un 2022. gadā globālais pieprasījums pēc precēm varētu kļūt mērenāks, un ekonomikas izaugsmi vairāk virzīs pakalpojumu nozaru atkopšanās."

Apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums gan kopumā visā eirozonā, gan arī konkrēti Latvijā ir visai optimistisks, "būtiski pārsniedzot ilgtermiņa vidējo rādītāju. Eiropā pat sasniegts jauns visu laiku maksimums tieši apstrādes rūpnieku noskaņojumā. Arī jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā jau ir pārsniegusi pirmspandēmijas līmeņus, turklāt gan kopumā Eiropā, gan tieši mūsu valstī", norāda Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs prognozē, ka, "uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija pret Covid-19, ekonomiskā aktivitāte apstrādes rūpniecībā turpinās pakāpeniski palielināties". Apstrādes rūpniecībai "joprojām ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina", uzskata E. Gergelevičs.

Arī Finanšu ministrija prognozē, ka, "ārējam pieprasījumam kļūstot spēcīgākam un nozarei pielāgojoties esošajai situācijai, apstrādes rūpniecībā sagaidāma izaugsme".

Attīstība

2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 4,7%

Ražošanas apjomu kāpums

  • apstrādes rūpniecībā: 3,8%
  • ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē: 11,2%
  • elektroenerģijas un gāzes apgādē: 7,4%

Šā gada martā, salīdzinot ar šā paša gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0,5%

Ražošanas apjomu kāpums

  • apstrādes rūpniecībā: 0,6%
  • ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē: 0,3%

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Top komentāri

Es
E
Tādēļ vēl jo vairāk nav saprotams, kam no "lēmējgalvām" nav skaidrs ka jebkādi līdzekļi kā pašu tā ES fondu līdzekļi būtu maksimāli jāiegulda ražošanas attīstībā LV , nevis ielu bruģīšos u.c. bezpienesuma lietās, bruģīšus varētu pulēt kad būsim kaut cik uz "ķepām ", bet žēl nekā, kā turpinam muļāties tur kur bijām, tā turpinam , skumji.........
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Prasmīguma vārdā

Lai uzņēmumi, iestādes un organizācijas labāk un aktīvāk pilnveidotu savu darbinieku prasmes, Latvijā tiks veidota darba devēju atbalsta sistēma.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses