Latvijas tautsaimniecības vēsturē ir pamanāmas tādas preces un tāda produkcija, kuru ražošanas apjomi, ja salīdzinām mūsdienas ar padomju okupācijas laiku, ir katastrofāli samazinājušies vai pat izzuduši vispār. Taču vienlaikus ir arī tādas preces un tāda produkcija, kuru segmentos tieši pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir sasniegti visizcilākie ražošanas un eksporta panākumi. Viens no šādiem veiksmes stāstiem ir putnkopības nozares olu ražošana.
Putnkopības lēnā atīstība
Latvijā mājputnu audzēšana ir salīdzinoši nesena lauksaimniecības specializācija. Vistas pirmo reizi pieradināja Austrumāzijā aptuveni pirms 6000 gadiem, bet Senajā Romā vistas nonāca pat krietni vēlāk par zosīm. Vistu olu masveida izmantošanu līdz pat XIX gadsimta vidum ierobežoja relatīvi zemā ražība. Turklāt apaugļotās olas bija vajadzīgas gan olu nodrošināšanai, gan gaiļu audzēšanai.
Tikai XIX gadsimta otrajā pusē pēc inkubatoru izgudrošanas un to tehnoloģijas pilnveides vistu olas un mājputnu gaļa plaši ienāca gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāju pārtikas apritē. Par to, ka olas nav senas sastāvdaļas latviešu ikdienas maltītēs, liecina, piemēram, tas, ka Pētera Šmita apkopotajā krājumā Latviešu tautas ticējumi (IV sējums, Rīga, Latviešu folkloras krātuves izdevums 1941. g.) ir
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 11. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00