Pēdējo divdesmit gadu laikā auzu audzēšana un eksportēšana kļuvusi par svarīgu ienākumu avotu Latvijas lauksaimniekiem un līdz ar to arī visai mūsu valsts ekonomikai.
2022. gadā Latvija piegādāja pasaules tirgum 52,5 tūkstošus tonnu auzu (1,5% no kopējā pasaules eksporta apjoma). Savukārt izteikta Latvijas specializācija starptautiskajā darba dalīšanā ir auzu sēklu ražošana un eksports. Pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā mūsu valsts bija pirmajā vietā pasaulē.
Atskats vēsturē
Auzas ir viens no senākajiem kultūraugiem, kuram nav skaidri zināma izcelsmes un kultivēšanas sākuma vieta. Ļoti ticams, ka dažādas auzu šķirnes sāka kultivēt atšķirīgās Eirāzijas vietās. Sākumā auzas bija miežus un kviešus pavadošā nezāle, kas izrādījās ļoti augsti produktīva klimatiski nelabvēlīgajos gados. Auzas bija daudz izturīgākas pret salu un mitrumu, salīdzinot ar tā laika graudaugu (miežu, kviešu) šķirnēm. Laika gaitā auzas sāka kultivēt atsevišķi no citām graudu kultūrām. Ap 2000. gadu pirms mūsu ēras auzas audzēja ķelti un ģermāņi (Ton Elzebroek & Koop Wind: Guide to cultivated plants. CABI Publishing. 2008., 336. lpp.).
Senie grieķi un romieši ir aprakstījuši auzu audzēšanu mūsdienu Šveices teritorijā. Savulaik Krievijas botāniķis un ģeogrāfs
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60