Latvijai ekonomiskā sadarbība ar Maltu līdz šim nav bijusi īpaši vērienīga. Ārlietu ministrija (ĀM), atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2016. gada 1.–3. ceturksni, vēsta, ka šī Dienvideiropas salu valsts ierindojas vien 73. vietā Latvijas preču tirdzniecības partneru vidū.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras informācija, kas ietver datus par preču un arī par pakalpojumu eksportu un importu, rāda: "2015. gadā Latvijas preču eksporta apjoms uz Maltu bija 5,9 miljoni eiro, bet imports no Maltas – 1,1 miljons eiro. Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Maltu bija 32,9 miljoni eiro, bet pakalpojumu imports – 8,8 miljoni eiro."
Milti un dzērieni
Uzņēmumu – vērienīgāko eksportētāju no Latvijas uz Maltu – vidū jāmin a/s Latvijas balzams, a/s Dobeles dzirnavnieks, SIA MOONCOM, a/s Capital, SIA PROKS un SIA EURO DK, uzsver ĀM. "Latvijas balzama ražotie dzērieni Maltā pieejami kopš pagājušā gada. Pamatā tie ir degvīni Moskovskaya Vodka un Laika, jo šis dienvidu valsts patērētāja un ienākošā tūrisma profils nosaka attiecīgo pieprasījumu. Apjomi ir pietiekami cienījami pirmajam sadarbības gadam," Dienai skaidro Amber Beverage Group/Latvijas balzams komunikācijas vadītāja Dana Hasana un turpina: "Šogad plānojam sākt arī dzirkstošo vīna dzērienu Cosmopolitan Diva eksportu uz Maltu, jo šis dzēriens jau sevi ļoti labi pierādījis daudzos citos eksporta tirgos."
Uz Maltu "Dobeles dzirnavnieks galvenokārt eksportē vienu no būtiskākajiem uzņēmuma eksporta produktiem – miltus, kā arī mazākā apjomā auzu pārslas un makaronus", Dienai izklāsta Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils un piebilst: "Malta ir viens no vairāk nekā 60 uzņēmuma eksporta tirgiem."
Diena jau vēstīja, ka Maltas pārtikas veikala plauktā pamanīja Laimas zefīrus šokolādē, pie kuriem bija norāde Russian Food (Krievijas pārtikas produkts – angļu val.). Kompānijas Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāve Lineta Mikša norāda, ka uzņēmums "neeksportē produkciju uz Maltu". Taču "iespējams, ka Laimas produkcija veikalā Maltā nonākusi no Itālijas, uz kurieni uzņēmums eksportē produkciju nelielos apmēros. Itālijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija sadarbojas ar izplatītāju, kurš izplata Laimas konfekšu kārbas, vafeļu tortes un zefīrus", uzsver Mikša.
Itālijas faktors
Itālijas tuvums – no Maltas līdz Sicīlijai ir nepilni 100 kilometru, un starp abām valstīm pastāv attīstīta prāmju satiksme – Maltā ir ļoti jūtams. Pārtikas preču veikalā pārdevēja Maltas saldumu vietā piedāvā pirkt saldumus no Itālijas – tos pērkot arī vietēji maltieši, un tādas izcili populāras Maltā ražotas šokolādes faktiski neesot, no pašmāju saldumiem iecienīta esot vien kaktusu augļu produkcija.
No Itālijas Maltā nonāk ne tikai saldumi, bet arī mēbeles, apavi un apģērbi, turklāt nevien līdz ar vērienīgām uzņēmumu piegādēm veikaliem, bet arī pateicoties interneta tirdzniecības aizvien augošajai popularitātei un maltiešu braucieniem iepirkties uz Sicīliju. Maltieši stāsta, ka tā esot gluži vai tradīcija – ar pašu privāto automašīnu vai īrētu mikroautobusu doties uz prāmi, pēc tam Itālijā – uz plašajiem tirdzniecības centriem, bet noslēgumā seko mājupceļš uz Maltu – atkal ar prāmi un precēm piekrautu autotransportu.
Vēl viena Maltas ekonomikā visai būtiska valsts ir aptuveni 300 kilometru attālā Lībija, jo, lai arī Maltā aktualizēta atjaunojamo energoresursu tēma, it īpaši akcentējot saules un vēja enerģiju, vēsturiski šīs Dienvideiropas valsts uzmanības lokā ir Lībijas dabasgāzes izmantošana.
Pilsētu tūrisms
Daudzstāvu viesnīcas Vidusjūras piekrastē, būvlaukumi, pie kuru nožogojumiem uzraksti vēsta par jaunu viesnīcu projektiem, jau gadiem kalpojušo naktsmītņu rekonstrukcija un pilnveidošana – tāda ir Maltai raksturīgā ainava. Statistikas dati rāda, ka 2015. gadā Maltā fiksēti aptuveni 1,8 miljoni tūristu, kas ir daudz, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu – mazāk par 450 tūkstošiem un Maltas platību – 316 kvadrātkilometriem.
Paradoksāli, bet piecu salu valsts Maltas tūrisma spēcīgākais balsts nav vis nomaļas dabas takas, bet gan vēsturiskā arhitektūra un kopumā – pilsētas. Lielākā no salām – Malta, kurā atrodas gan galvaspilsēta Valleta, gan starptautiski populāra lidosta, – ir apdzīvota tik blīvi, ka, braucot pa tās autoceļiem, rodas iespaids – vienu pilsētu nomaina nākamā, tad atkal nākamā un tad vēl nākamā, pilsētu robežām pilnībā saplūstot. Tūristi, kuri staigā pa šo pilsētu vēsturiskajiem kvartāliem un skaistākajām moderno rajonu ielām, fotografējot visu, kas vien ir uzmanības vērts, Maltā pamanāmi ļoti bieži.
Savukārt ieceres vairāk attīstīt dabas tūrismu vērojamas valsts otrajā lielākajā salā Goco, kā arī ainaviskajā Komino salā.
Ne bez ēnu ekonomikas
Starptautiski atzītā ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumā, kurā analizēta situācija 31 Eiropas valstī, secināts, ka ēnu ekonomika Maltā pārsniedz vidējo Eiropas līmeni un 2015. gadā bija 24,3% no IKP. (Salīdzinājumam: vidējais Eiropas līmenis – 18%, Latvijas – 23,6% no IKP.)
Tomēr, uzturoties Maltā, ar prieku jāsecina, ka biznesa pelēkais sektors nav nekaunīgi uzmācīgs. Pat iepērkoties niecīgos pārtikas veikalos un nomaļās suvenīru tirgotavās, bez prasīšanas tiek doti kases čeki. No čeku izsniegšanas neizvairās arī mazi ēdināšanas uzņēmumi, kuru atmosfēra liecina, ka īpašnieks ir "cilvēks – orķestris" – pats vada biznesu, pats gatavo kafiju klientiem. Savukārt mākslinieciski noformētas biļetes tiek piešķirtas dažādos tūristiem paredzētos pasākumos.
Kopumā nerodas iespaids, ka Maltas viesmīlības nozarē un mazumtirdzniecībā dominētu tendence – ka tik iegūt skaidru naudu un noslēpt to pelēkajā zonā. Protams, katrai tendencei gadās izņēmumi, bet savas pelēkajā zonā mītošās uzņēmējdarbības "melnās avis" ir daudzās valstīs, arī Latvijā.
Korektore