Tā kā Ķīnā, sākoties Covid-19 straujai izplatībai, ievērojami kritās globālo pārvadājumu apjomi un kuģniecību darbība, saruka prēmiju piesaiste kuģu apdrošināšanā. Latvijā šis segments krities par 44,5%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.
Tā kā cilvēki nedevās uz ārzemēm atvaļinājumos, tas ietekmēja ceļojumu apdrošināšanu, kur prēmiju piesaiste kritās par 42,8%. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse norāda, ka pagājušajā gadā liela daļa iepriekš iegādāto ceļojumu apdrošināšanas polišu tika pārtrauktas.
''Šobrīd, kad Covid-19 saslimstības rādītāji vairumā valstu joprojām nesamazinās, ir skaidrs, ka situācija tūrisma jomā diez vai tuvāko mēnešu laikā krasi mainīsies,'' piebilst apdrošinātāju pārstāve.
Kontrastu gads
Pēc AAS BALTA valdes locekļa Ulda Dzintara teiktā, neraugoties uz kopējo kritumu nedzīvības apdrošināšanas tirgū, apdrošināto objektu skaits pat pieaug un, piemēram, transportlīdzekļu apdrošināšanas OCTA segmentā tas ir pat par 3% augstāks salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tāpat nozares pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka notikušais visdrīzāk vērtējams kā īstermiņa kritums, jo balstīts galvenokārt cenu samazinājumā atsevišķos produktu segmentos, nevis klientu skaita samazinājumā. Vienlaikus kāpums bija vērojams dzīvības apdrošināšanas segmentā, kas piesaistīto prēmiju ziņā pieaudzis par 8,4%, parakstīto prēmiju apjomam pārsniedzot 139 miljonus eiro.
Starp labajām pagājušā gada ziņām ir arī apdrošinātāju rentabilitātes rādītāju uzlabošanās. Kā stāsta Dzintars, neraugoties uz tirgus apjoma kritumu, 2020. gads pozitīvi ietekmēja Latvijas apdrošinātāju rentabilitāti, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas laikā ieviestajiem ierobežojumiem retāk notika apdrošināšanas gadījumi. ''Jo īpaši to novērojām veselības apdrošināšanā un OCTA segmentā. Lai gan īstermiņā nozare ir ieguvusi augstāku rentabilitāti, paredzams, ka par to nāksies maksāt tad, kad dzīve atgriezīsies pirmskrīzes apstākļos. Tad būs gan atlīdzību apjoma pieaugums, gan fakts, ka vēl spēkā būs tās polises, kas pārdotas par Covid-19 krīzes laika zemo cenu līmeni. Mums gan ir salīdzinoši labi rezultāti salīdzinājumā ar rietumvalstu apdrošinātājiem, no kuriem daudzi cieš ievērojamus zaudējumus tādos riskos kā koncertu atcelšanas un uzņēmējdarbības nepārtrauktības apdrošināšana, kas līdz šim pie mums nav bijuši plaši izplatīti un kopumā ir ar šaurākiem finansiālajiem segumiem,'' situāciju skaidro kompānijas vadības pārstāvis.
Viņš piebilst, ka 2020. gads bija nozīmīgs ar to, ka, no atlīdzību izmaksu viedokļa raugoties, tas ir bijis vissvārstīgākais gads BALTA vēsturē.
''Piemēram, veselības apdrošināšanā bija vērojams ievērojams izmaksu kritums martā un aprīlī, sākoties Covid-19 krīzei. Savukārt vasaras mēnešos izmaksu lielums pārsniedza visus iepriekšējos gadus, jo klienti steidzās risināt iekavētos medicīniskos jautājumus. Sākoties otrajam Covid-19 vilnim gada beigās, atlīdzību izmaksas atkal samazinājās, bet vairs ne tik ievērojami, kā tas bija gada sākumā. Līdzīgas, bet mazāk izteiktas svārstības bija transporta segmenta, t. i., OCTA un KASKO produktos. KASKO produktā izmaksas ievērojami pieauga jūnijā, kad mūs pārsteidza ''lielu graudu'' krusa, nesot 280 000 eiro lielus zaudējumus,'' tirgus nianses komentē Dzintars.
Vairāk īpašumiem un veselībai
Ne visi apdrošināšanas tirgus segmenti pagājušajā gadā piedzīvojuši kritumu. Kā stāsta Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka, pagājušā gada otrajā pusē iedzīvotājiem lielāka interese bijusi tieši īpašuma apdrošināšanas jomā. Šajā ziņā izteiktāk audzis pieprasījums pēc privātpersonu īpašuma apdrošināšanas. Vienlaikus viņa vērš uzmanību uz to, ka negadījumu skaits ar privātpersonu īpašumiem arī ir pieaudzis.
''Diemžēl apdrošināšanas gadījumi, kas saistīti ar ugunsgrēku, pērn pieauga pat par 85%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tikai par ugunsgrēku gadījumiem vien mūsu klientiem esam izmaksājuši gandrīz 700 000 eiro,'' izmaksas apdrošināšanas atlīdzībās ieskicē Glovecka.
Tāpat pieaudzis pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas, un parakstīto prēmiju skaits gada laikā palielinājies par 4,2%. Pēc Gloveckas teiktā, šo produktu saviem darbiniekiem izvēlējās iegādāties arī tādi uzņēmumi, kas iepriekš to nekad nebija darījuši. Viņa arī piebilst, ka salīdzinājumā ar 2019. gadu šī produkta pārdošanas apjomi auguši gandrīz par 5%. ''Pagājušajā gadā mēs novērojām, ka būtiski pieauga pieprasījums pēc psihoterapeitu un psihologu konsultācijām, kas ir skaidrojams ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu valstī,'' stāsta kompānijas vadītāja.
Līdzīgi pieprasījuma izmaiņas raksturo arī Ķirse. ''Lai gan daļa darba devēju pandēmijas radīto seku dēļ bija spiesti samazināt strādājošo skaitu, daudzi darba devēji, samazinoties cita veida administratīvajiem izdevumiem, atrada līdzekļus veselības apdrošināšanas iegādei,'' piebilst ERGO pārstāve. Viņas pārstāvētajā uzņēmumā veselības apdrošināšanas segments prēmiju ziņā pērn pieaudzis par 6,5%.
Tirgus atgūstas
Līdz ar vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšanu uz uzlabojumiem tirgus konjunktūrā pretendē arī apdrošinātāji. ''Šis gads mums ir iesācies pozitīvi. Noteikti gribētos domāt, ka 2021. gads būs veiksmīgāks nekā 2020. gads. Jāsecina, ka transporta nozare atgūstas. Pateicoties vakcinācijai, arī aktīva ceļošana tomēr reiz atkal atsāksies, kas savukārt palīdzēs atgūties ceļojumu apdrošināšanas segmentam,'' prognozē Glovecka.
Viņa norāda arī uz rosīšanos nekustamo īpašumu tirgū, kas liekot domāt, ka pieprasījums pēc privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polisēm saglabāsies. Izaugsmi tirgū paredz arī Dzintars. Paužot kompānijas viedokli, viņš teic, ka tiek prognozēts apdrošināto personu skaita tālāks pieaugums, un šo tendenci veicinās gan sabiedrības vēlme mazināt savus riskus, gan ekonomikas atkopšanās, gan arī jaunu auto pārdošanas skaita un ceļojumu īstenošanas pieaugums.
''Prognozējam, ka tirgus augs visos būtiskākajos segmentos, bet procentuālā izteiksmē pieaugums varētu būt augstāks īpašuma apdrošināšanā un gada otrajā pusē, cerams, arī ceļojumu apdrošināšanā,'' konjunktūru izklāsta Dzintars un norāda arī uz kādu kopēju tendenci, kas saistīta ar dažādu risku apzināšanos sabiedrībā. ''Riska apzināšanās un vēlme to mazināt nāk ar briedumu. Tāpēc ir patīkami redzēt, ka sabiedrības briedums pieaug, ko apliecina klientu skaita pieaugums dažādos risku veidos. Paredzam, ka šāda tendence turpināsies, palielinot apdrošināšanas industrijas īpatsvaru kopējā ekonomikā un tuvinot to rietumvalstu līmenim,'' nozares perspektīvas ieskicē Dzintars.