"Saglabājoties straujākiem ekonomiskās izaugsmes tempiem, sagaidāms, ka arī turpmākajos ceturkšņos situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, bezdarba līmenim turpinot samazināties un iedzīvotājiem arvien aktīvāk iesaistoties darba tirgū, ko veicinās gan arvien labākas iespējas atrast darbu, gan straujāk augošais atalgojuma līmenis," situāciju raksturo Finanšu ministrija un arī norāda, "nodarbināto iedzīvotāju skaits būtiski nepalielināsies, jo to ierobežos arvien sarūkošais iedzīvotāju skaits Latvijā." Ekonomikas izaugsme turpinās balstīties galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, uzskata ministrijā.
Gašpuitis: strādājošo trūkums ir jūtams
"Ekonomikas perspektīvas nostiprinās, un tuvāko divu trīs gadu laikā bezdarba līmenis ar mainīgiem panākumiem turpinās stabilu lejupslīdi. Situācija Latvijā joprojām ir nedaudz sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarba līmenis jau ir nokritis līdz 7%. Šādu bezdarba līmeni Latvija varētu sasniegt 2019. gadā," uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Eksperts prognozē, ka tuvākajos divos trīs gados, "ņemot vērā, ka izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm, kas veidos papildu konkurenci un spiedienu uz atalgojumu. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības." Tomēr Gašpuitis arī uzskata, ka, "lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks nedaudz straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Arvien izteiktāka būs situācija ar brīvo vakanču skaita pieaugumu, no vienas puses, un salīdzinoši augsto bezdarbu, jo īpaši reģionos, no otras puses. Turklāt turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju vidū, bet darba tirgū esošie speciālisti turpinās novecot, sašaurinot darba devēju izvēles iespējas. Tas veidos arvien lielāku spiedienu uz algām un inflāciju."
Eksperts ir pārliecināts, ka Latvijas ekonomika "arvien pārliecinošāk tuvojas situācijai, kad darbinieku trūkums veidojas par šķērsli izaugsmei". Gašpuitis pieļauj, ka šā gada beigās bezdarbs saruks līdz 8,6%, bet nākamgad līdz 7,4%.
Āboliņš: algas kāps
"Lai arī bezdarba dati atspoguļo kopējās tendences ekonomikā, iepriekšējo reizi, kad ekonomikas izaugsme pārsniedza 4%, kā tas ir šobrīd, bezdarba samazinājums bija daudz straujāks. Tas liek domāt, ka darba tirgus vēl tikai uzņem apgriezienus, un, piemēram, jūlijā reģistrētais bezdarbs nokritis jau līdz 7,1%, lai gan kopš aprīļa ir kļuvušas stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un šis kritums, iespējams, ir nedaudz lielāks nekā faktiskā situācija," uzsver bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists akcentē, ka "nedaudz dīvaini šķiet tas, ka CSP otrajā ceturksnī fiksējusi nodarbināto skaita samazinājumu par gandrīz septiņiem tūkstošiem, lai gan Valsts ieņēmumu dienesta dati uzrāda strādājošo skaita palielinājumu. Protams, abi avoti atšķiras, taču pēdējo sešu mēnešu straujā izaugsme rūpniecībā un būvniecībā liek domāt, ka strādājošo skaits šogad tomēr palielinās, un šīs atšķirības varētu būt dēļ tā, ka ne vienmēr iespējams uztvert īstermiņa pārmaiņas migrācijas tendencēs."
Statistikas nianses gan nemaina kopējos secinājumus par pašreizējo situāciju Latvijas darba tirgū šobrīd, atzīst eksperts un turpina: "Ekonomikas izaugsmei paātrinoties, bezdarbs šogad sācis sarukt straujāk, nekā tas noticis iepriekšējos divos gados. Gada otrajā pusē bezdarbs Latvijā jau varētu pietuvoties 8%. Lai arī šāds bezdarba līmenis ir salīdzinoši augsts, mūsu valsts ekonomika arvien vairāk sāk izjust iedzīvotāju skaita samazināšanos. Turklāt, kā liecina aptaujas, darbaspēka pieejamība darba tirgū sāk kļūt par būtisku izaicinājumu uzņēmējiem. Rezultātā pieaug spiediens uz darba samaksu. Informācija par iekasētajiem nodokļiem otrajā ceturksnī liek domāt, ka algu kāpums saglabājas ap 7–8%."
Āboliņš mudina ņemt vērā, ka aktīva ES fondu apguve šobrīd sākusies "ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropas reģionā un līdz ar to problēmas ar darbaspēka pieejamību redzamas ne tikai mūsu kaimiņvalstīs, bet arī tādās valstīs kā Polija un Ungārija, turklāt Ungārijā darba samaksas kāpums nu jau tuvojas 15%». Bankas Citadele eksperts ir pārliecināts, ka situācija Latvijas darba tirgū "turpinās kļūt arvien labvēlīgāka darba ņēmējiem un straujais algu kāpums tuvākajā laikā nemazināsies".
Strautiņš: cilvēku laiks kļūst vērtīgāks
"Lai nodarbinātība augtu vēl vairāk, ir straujāk jāaug algu līmenim,» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pauž viedokli, ka «spēja vienlaikus uztraukties par darbaspēka trūkumu un zemām algām ir viena no spilgtākajām izpausmēm loģikas trūkumam, kas nereti vērojams ekonomikas norišu publiskajā apspriešanā».
Nav šaubu, ka darbaspēka izmaksu kāpums jau paātrinās, uzskata Strautiņš. "No publiskotajiem darbaspēka apsekojuma datiem šajā ziņā gūt precīzu priekšstatu nevar. Precīzāks indikators ir nodokļu iekasēšana. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumu gada pieauguma trīs mēnešu vidējais rādītājs jūlijā pārsniedza 11%. No tā viens divi procentpunkti varētu būt nostrādātā laika pieaugums, līdzīga ietekme varētu būt legalizācijai, bet pārējais acīmredzot ir algu likmju kāpums. Šis algu pieaugums ir vienlaikus neizbēgams un kopumā apsveicams," situāciju vērtē eksperts.
Latvijas ekonomikas "spēja radīt pārējai pasaulei vajadzīgas preces un pakalpojumus aug. Eksports atnes vairāk naudas uz Latviju, palielinot nodarbinātību tiešā veidā, kā arī plūdinot naudu iekšējā tirgū. Pieaug jaunās kreditēšanas apjoms. Tāpēc cilvēku laiks mūsu valstī kļūst arvien vērtīgāks," secina Strautiņš.
Viņš arī norāda, ka uzņēmumiem būs arvien asāk jākonkurē par "ierobežotajiem cilvēkresursiem. Tā kā ekonomikas attīstības jēga ir cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana, nevis pēc iespējas ērtāka dzīve uzņēmumiem, tad par to var tikai priecāties." Pēc Strautiņa domām, "bez strauja algu kāpuma nav reālu iespēju stabilizēt valsts iedzīvotāju skaitu, panākot pozitīvu migrācijas bilanci. Taču vienlaikus jāseko, kā šis process ietekmēs starptautiskajai konkurencei pakļautos uzņēmumus gan ārējā, gan iekšējā tirgū."
Algu kāpums signalizē, ka cilvēku resursi ir ierobežoti, akcentē eksperts un rezumē: "Ekonomikai, tā teikt, nāksies izdomāt, ar ko tā vēlas nodarboties".