No 4,5% līdz 15,5%
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Tirdzniecības un attīstības konference (United Nations Conference on Trade and Development, UNCTAD) ir prezentējusi ziņojumu Digital Economy Report 2019, kurā līdz ar citām tēmām norādīts, ka pastāv grūtības ar digitālās ekonomikas apmēru noteikšanu. Dokumentā uzsvērts tas, ka, pirmkārt, jau nav pat vispārpieņemtas, starptautiski atzītas definīcijas par to, kas ir digitālā ekonomika, bet, otrkārt, daudzviet, un it īpaši attīstības valstīs, trūkst ticamas statistikas par šīs digitālās ekonomikas galvenajām sastāvdaļām un dimensijām. "Lai arī tiek gatavotas vairākas iniciatīvas situācijas uzlabošanai, tās joprojām ir nepietiekamas un nespēj aptvert digitālās ekonomikas straujo attīstības tempu," norādīts dokumentā.
Atkarībā no definīcijas digitālās ekonomikas apmērus pasaulē kopumā 2017. gadā UNCTAD aprēķinājusi robežās no 4,5% līdz 15,5%, rēķinot no IKP. ASV šie rādītāji atradās robežās no 6,9% līdz 21,4% no IKP, bet Ķīnā – robežās no 6% līdz 30% no IKP. ASV un Ķīna, neatkarīgi no izmantotās metodoloģijas, arī ir tās valstis, kas abas kopā nodrošina ap 40% visas globālās attīstības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā. Tostarp ASV un Ķīnai abām kopā pieder 75% mākoņdatošanas tirgus un visu ar blokķēdes tehnoloģiju saistīto patentu, 50% visas pasaules investīciju lietu interneta (IoT) attīstībā un vēl citi tamlīdzīgi vērā ņemami ar digitālajiem risinājumiem saistītie resursi.
Par valstīm, kurās IKT sektora daļa IKP ir pati augstākā pasaulē, ziņojumā atzītas – Taivāna (16,2%), Īrija (10,4%) un Malaizija (10,2%). Latvijā šis rādītājs 2017. gadā bija 4,1%, Igaunijā – 4,5%, bet Lietuvā – 2,8% no IKP. Aplēšu pamatā ir nacionālo valstu sniegti dati, un jāuzsver, ka var atšķirties izmantotā metodoloģija.
Dokumentā norādīts, ka par digitalizācijas pieaugošo ietekmi uz globālo ekonomiku liecina, piemēram, IKT pakalpojumu globālā eksporta pieaugums no 175 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 160 miljardi eiro) 2005. gadā līdz 568 miljardiem dolāru 2018. gadā (kāpums vidēji gadā 9%) vai digitāli sniegto eksporta pakalpojumu pieaugums minētajā laika posmā no 1,2 triljoniem līdz 2,9 triljoniem ASV dolāru (kāpums vidēji gadā – 7%). E-komercijas (gan iekšzemes, gan pārrobežu), kas ir viens no digitālās ekonomikas stūrakmeņiem, globālos apmērus 2017. gadā UNCTAD tikmēr aprēķinājusi 29,4 triljonu ASV dolāru apmērā (plus 13%, salīdzinot ar gadu iepriekš), tostarp 25,5 triljonus veidoja tā dēvētais B2B (bizness biznesam) segments, bet 3,9 triljonus – tā dēvētie B2C (bizness patērētājam) darījumi. Vidēji šī summa līdzinājās 36% no pasaules valstu nominālā IKP, turklāt Dienvidkorejā sasniedza pat 84% no IKP. Divas citas nozīmīgas ekonomikas, kur e-komercija veidoja iespaidīgu daļu no IKP, bija arī Japāna (61%) un ASV (46%).
Ķīnā šis rādītājs tikmēr bija tikai 16%, kas skaidrojams galvenokārt ar pieticīgo B2B e-komercijas daļu. 2017. gadā Ķīna savukārt gan bija globāla mēroga līdere B2C e-komercijas sektorā (1,062 triljoni dolāru), bet tikai piektā nozīmīgākā valsts B2B sektorā (869 miljardi dolāru). Pārliecinošas globāla mēroga līderes B2B tirdzniecībā ar elektronisko platformu starpniecību tikmēr bija ASV (8,129 triljoni), kam sekoja Japāna (2,828 triljoni) un Vācija (1,414 triljoni dolāru).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!