Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Digitalizācija, distancēšanās un uzticēšanās

Somija ir valsts, kurā Covid-19 izplatība šīs nedēļas pirmajā pusē bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Protams, pandēmija vēl nav beigusies, un dažādu valstu pieredze jau ir apliecinājusi – Covid-19 statistika mēdz mainīties ļoti strauji, tomēr, spriežot pēc šonedēļ pieejamajiem datiem, Somija spēj veiksmīgi kontrolēt Covid-19 izplatību.

Arī dati, kas raksturo Somijas ekonomiku, rāda, ka līdz šim pandēmijas radītais trieciens nav radījis traģiskas sekas. Tiek uzskatīts, ka Somijai turēties pretī Covid-19 krīzei ļauj jau pirms pandēmijas attīstītā digitalizācija, kas vērojama daudzās jomās, un iedzīvotāju ziemeļnieciski introvertajai mentalitātei raksturīgā distancēšanās. Attālināts darbs pie datora un brīvā laikā pavadīšana dabas takās somu dzīvesveidā iederējušies jau gadiem. Turklāt jau pirms Covid-19 parādīšanās Somijā bija tirgotavas bez personāla, bet ar pašapkalpošanos un bezskaidras naudas norēķiniem, kā arī plaši tika popularizēta internetā pieejama izglītošanās.

Tiek arī uzskatīts, ka Somijas sabiedrībai palīdz tās līdzsvarotība. Pagājušā gada martā tika vēstīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas koordinētā pētījumā, kas tika veikts 156 valstīs, noskaidrots – laimīgākā valsts ir Somija. Pētījumā tika izmantoti dažādi kritēriji, to vidū iekšzemes kopprodukts (IKP), sociālais atbalsts un faktori, kas raksturo laimes izjūtu un indivīda brīvību. (Latvija ierindojās 57. vietā.) Medijos, piemēram, portālā Lsm.lv, tika citēts viens no pētījuma autoriem, Britu Kolumbijas Universitātes profesors Džons Helivels, kurš skaidroja, ka laimīgākās valstis ir tās, kurās cilvēki uzticas gan cits citam, gan valsts institūcijām, un to var attiecināt uz Somiju.


Jāievēro distance

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka 15. janvārī kumulatīvais rādītājs, respektīvi, Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem, Somijā bija 62,6. Salīdzinājumam – Latvijā šis rādītājs bija 689,5. Somijas medijs Finland Today 19. janvārī vēstīja, ka šīs nedēļas sākumā konstatēti 217 jauni Covid-19 gadījumi, un arī norādīja, ka kopš pandēmijas sākuma Somijā ir reģistrēti kopumā 40 722 Covid-19 gadījumi. Latvijā šajā pašā laikā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits bija sasniedzis 56 720. Te jāpiebilst, ka Somijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 5,5 miljoni, bet Latvijas – aptuveni 1,9 miljoni. 

"Kopš jaunā gada sākšanās es ar bažām skatos Somijas zemos ciparus, jo svētkos, loģiski, bija mazāk testu. Jau no pagājušās nedēļas gaidu, kad cipari sāks iet uz augšu, jo "vīruss tā uzvedas". Bet neiet. Laikam lielākoties šeit ierobežojumus ir mācējuši ievērot," 19. janvārī mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja Somijā dzīvojoša ārste no Latvijas Linda Rautiainena. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, analizējot datus par Covid-19 gadījumiem 14 dienu periodā līdz 18. janvārim, Twitter popularizēja grafiku, kurā bija redzams, ka Somijas Covid-19 izplatība ir ievērojami mazāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs.

Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanā Somija jau kopš pandēmijas sākuma gājusi vidusceļu starp kaimiņvalsti Zviedriju, kura ir starptautiskā mērogā slavena ar to, ka daudzus mēnešus tur ierobežojumi bija niecīgi, un tām Eiropas valstīm, kurās tikuši ieviesti ļoti stingri ierobežojumi. Par šoziem Somijā pastāvošajiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem Latvijas Ārlietu ministrija vēsta: "Publiskās vietās ieteicams ievērot vienu, divu metru distanci. Personām, kas uzturas Somijā, jāievēro drošas distancēšanās nosacījumi un jālieto sejas aizsargmaskas situācijās, kad ievērot vienu, divu metru distanci nav iespējams. Ieteikums lietot sejas aizsargmaskas neattiecas uz bērniem līdz 15 gadu vecumam un gadījumiem, kad sejas aizsargmaskas lietošana kaitē veselībai."

Aizvadītajā vasarā Somijā Diena novēroja, ka ar distancēšanos Somijas iedzīvotājiem veicas ļoti labi un distance tiek ievērota gan muzejos, gan tirdzniecības centros, gan pilsētvidē.


Bezdarba līmenis – 6,9%

Pērnā gada novembrī tika fiksēts Somijas IKP kritums par 0,4%, un, lai arī nav pamata optimismam, tas ir ievērojami mazāks kritums nekā 2020. gada aprīlī, kā arī maijā, jo abos šajos mēnešos IKP samazinājums pārsniedza 6%. 2020. gada novembrī bezdarba līmenis Somijā bija 6,9%, rāda šīs valsts oficiālie statistikas dati (Official Statistics of Finland), un tas ir nedaudz kāpis, salīdzinot ar 2019. gada novembri, kad bezdarba līmenis bija 5,9%. Pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī Somijā bija aptuveni 187 000 bezdarbnieku, kas ir par aptuveni 27 000 bezdarbnieku vairāk nekā 2019. gada novembrī, secināms no statistikas datiem. Šie dati arī atklāj, ka gada laikā – no 2019. gada rudens līdz pagājušā gada rudenim – sarucis oficiāli reģistrēto vakanču skaits, tātad situācija darba tirgū kļuvusi saspringtāka, tomēr tā noteikti nav sliktākā visā ES, jo, piemēram, Spānijā bezdarba līmenis pārsniedz 15%.  

Pandēmijas laiks Somijas sabiedrībai gan liek izjust pesimismu, tomēr statistikas dati ļauj cerēt, ka dziļākā pesimisma brīdis varētu būt pārvarēts. Tā dēvētā Patērētāju pārliecība jeb konfidence (no angļu valodas – Consumer confidence) pērn decembrī bija mīnus 4,6 (2019. gada decembrī – mīnus 4,2). Apkopotie dati arī atklāj, ka visdziļākais pesimisms Somijas sabiedrībā visa pagājušā gada laikā bija vērojams aprīlī (mīnus 13,9), savukārt jūlijā šis rādītājs bija vien mīnus 1,6, tātad vasarā pesimisms bija mazinājies. Pērn decembrī "visspēcīgākā patērētāju uzticēšanās ekonomikai bija vērojama Helsinkos, bet visvājākā – citviet Somijas dienvidos. Vērtējot pa iedzīvotāju grupām, visoptimistiskākie bija augstākā līmeņa algotie darbinieki. Savukārt vispesimistiskāk situāciju vērtēja pensionāri, kā arī bezdarbnieki", vēsta oficiālo statistikas datu vietne www.stat.fi.

Somija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās atšķirībā no Latvijas nav normatīvajā regulējumā definēta minimālā alga (Latvijā minimālā alga ir 500 eiro). Taču tā dēvētais Iedzīvotāju reālais individuālais patēriņš, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Somijā pērn bija augstāks par ES vidējo līmeni. Tiek uzskatīts, ka Somijā vidējā bruto alga ir aptuveni 3500 eiro, lai gan dažādos avotos atrodama atšķirīga informācija. (Vidējā bruto alga Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada trešajā ceturksnī bija 1147 eiro). 

Atalgojumu raksturojošajā Somijas statistikā redzams, ka algas pērn rudenī, salīdzinot ar 2019. gada rudeni, nedaudz samazinājušās privātajā sektorā, bet nedaudz kāpušas publiskajā sektorā. Situācija dažādās jomās gan ir atšķirīga – piemēram, algas privātajā medicīnā un sociālajā aprūpē augušas par 4,9%, bet pakalpojumu jomā sarukušas par 2,2%. Kopumā atalgojumu raksturojošie dati neliecina par to, ka pandēmija būtu radījusi milzīgu atalgojuma lejupslīdes lavīnu, pat pretēji, jo, salīdzinot 2019. un 2020. gada rudens datus, redzams neliels – par 0,2% – kāpums, liecina www.stat.fi  informācija. 


Maz pasažieru

Joma, kam Covid-19 pandēmija gan ir devusi ļoti smagu triecienu, ir starptautisko pasažieru pārvadājumu industrija. Somijas statistikas dati rāda, ka visās lidostās kopumā 2020. gada vienpadsmit mēnešos – no janvāra līdz novembrim – apkalpoti 6,3 miljoni pasažieru, kas ir par 74% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. No visiem pasažieriem 4,9 miljoni apkalpoti Helsinku–Vantā lidostā. Te jānorāda, ka Somijā būtiska nozīme ir vietējiem avioreisiem, piemēram, no Helsinkiem uz valsts ziemeļiem. Statistikas dati arī rāda, ka 2020. gada janvārī un februārī  aviopasažieru skaits bija aptuveni 2019. gada līmenī, bet pavasarī vērojamais kritums bija dramatisks. Atkopšanās redzama vien jūlija un augusta datos, taču arī tā ir visai niecīga. 

Nesen Latvijas aviokompānija airBaltic, kā iemeslu minot epidemioloģisko situāciju, atlika plānoto tiešo lidojumu sākšanu no Rīgas uz Kitili, kas atrodas Somijas ziemeļos. Par to informēja aģentūra LETA. Šajā ziemā nenotiek arī Latvijas ceļotāju individuālie un tūrisma kompāniju organizētie braucieni uz Lapzemi, kas ir slavena gan ar ziemas sporta iespējām, gan arī ar Santa Klausa tēla popularizēšanu. Portāls www.Lsm.lv, atsaucoties uz Latvijas Radio, nesen vēstīja, ka šoziem Lapzemes pilsētā Rovaniemi "starptautiskā tūrisma nav vispār un tūrisma nozarē strādā par aptuveni pusotru tūkstoti mazāk cilvēku nekā iepriekš". Somijas aviokompānija Finnair gan ir startējusi ar visai inovatīvu piedāvājumu – virtuālajiem lidojumiem uz Rovaniemi, paredzot iespēju "virtuāli šķērsot polāro loku un apciemot Santa Klausu", bet tas protams, nevar aizstāt ierastos ceļojumus.

Pandēmija ir iedragājusi arī jūras pasažieru pārvadājumu segmentu. 2020. gada novembrī jūras transporta pasažieru skaits bija 319 258, un tie ir tikai 26% no attiecīgajā 2019. gada rudens mēnesī pārvadātā pasažieru skaita, rāda Somijas oficiālie statistikas dati. 

Helsinku osta (starptautiski pazīstama ar nosaukumu Port of Helsinki) jau ir apkopojusi datus par visu 2020. gadu un vēsta, ka pērn ostā apkalpoti 4 756 685 regulāri kursējošo prāmju pasažieri, kas ir par 59% mazāk nekā 2019. gadā. Ostas datos arī redzams, ka ārvalstu kruīza kuģu pasažieri 2020. gadā vispār nav reģistrēti, bet 2019. gadā šādu pasažieru skaits pārsniedza 600 000. Kritumu par 54,1% piedzīvojis pasažieru skaits populārajā maršrutā Helsinki–Tallina (pērn – 4 097 140, bet 2019. gadā – 8 922 812), bet kritumu pat par 83,4% – pasažieru skaits maršrutā Helsinki–Stokholma (pērn – 375 676, bet 2019. gadā – 2 261 813).

Tiesa gan, aizvadītajā gadā pieaudzis pasažieru skaits maršrutos, kas ietverti Helsinku ostas sadaļā "Citi" (149 236 pasažieri 2020. gadā un tikai 24 499 pasažieri 2019. gadā), un te jāatceras, ka pagājušajā vasarā trīs mēnešus – no 26. jūnija līdz septembra beigām – kursēja prāmis maršrutā Helsinki–Rīga. Pērn 30. septembrī kuģniecības kompānija Tallink Grupp paziņoja, ka "aptur prāmja maršruta Rīga–Helsinki darbību līdz 2021. gada pavasarim".


Pustukšās tūristu mītnes

Datos, kas raksturo situāciju Somijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, redzams, ka 2020. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos viesu skaits, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem, ir būtiski samazinājies. Tūristu mītņu noslodze 2020. gada pirmajos divos mēnešos bija 2019. gada līmenī, pavasarī tā piedzīvoja milzīgu kritumu un 2019. gada līmeni nesasniedza pat jūlijā. Statistikā, kas ataino dažādu ārvalstu tūristu uzturēšanos Somijā, redzams par 80% lielāks kritums datos, kas raksturo Zviedrijas tūristu skaitu, par 70% lielāks kritums datos, kas raksturo Ķīnas tūristu viesošanos, un par 60% lielāks kritums datos, kas parāda gan Krievijas, gan Vācijas tūristu nakšņošanu Somijas tūristu mītnēs. Salīdzinoši mazāks kritums – par 36% – parādās datos, kas raksturo Igaunijas tūristu uzturēšanos ziemeļu kaimiņvalstī. Te gan jāņem vērā, ka daudzi ceļotāji no Tallinas ar prāmi varēja ierasties Helsinkos un tajā pašā dienā atgriezties Tallinā, tāpat arī Latvijas iedzīvotāji ar prāmi, kas kursēja maršrutā Helsinki–Rīga, ieradās Somijas galvaspilsētā vien uz dažām stundām, bet tur nenakšņoja, līdz ar to šie ceļotāji neparādās tūristu mītņu statistikā.

Dati par tūristu mītņu cenām atklāj, ka cenu līmenis 2020. gada pirmajos mēnešos, t. i., līdz pandēmijai, bija nedaudz augstāks nekā 2019. gada pirmajos mēnešos, pavasarī tas noslīdēja zem 2019. gada līmeņa, tam gandrīz pietuvojās jūlijā, bet turpmākajos mēnešos atkal bija zem 2019. gada līmeņa. Piemēram, 2019. gada vasarā vidējā cena pārsniedza 100 eiro par nakti, bet 2020. gada vasarā bija zem 100 eiro.

Somijā, tāpat kā citur ES, tiek pieļauts, ka starptautiskie ceļojumi atsāksies tad, kad apgriezienus uzņems vakcinācija pret Covid-19. Tūrisma portāls Travelnews.lv vēsta, ka globāla mēroga aptaujā secināts – Somijā vakcinēties vēlas 81% iedzīvotāju. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Gaidāms dzīves dārdzības pieaugums(7)

Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses