Vienlaikus ar PVN samazinājumu no 1. jūlija ir paaugstinājušās dabasgāzes izmaksas - mājsaimniecībām par 3-5%, bet rūpnieciskajiem patērētājiem - par 8%.
Kā norāda Latvijas gāze (LG), gāzes tarifus Latvijā nosaka dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas, bet dabasgāzes tarifi vasarā Latvijā ir atkarīgi no naftas produktu cenām pasaules biržās. Par vidēji 6% lielu tarifu pieaugumu informējis arī lielākais Latvijas centralizētās siltumenerģijas ražotājs AS Rīgas siltums.
Atsevišķi ekonomikas eksperti domā, ka gāzes cenu palielinājums var nedaudz audzēt inflāciju. «Lai arī PVN samazināšanas mērķis ir inflācijas apkarošana, gāzes cenu pieaugums var veicināt nelielu inflācijas pieaugumu, jo gāzi izmanto daudzi ražotāji, un tarifi celsies. Taču tas nenotiks uzreiz,» saredz Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa atzīst, ka PVN mazināšana par 1% ir populisms un pat kaitējums Latvijas valstij, jo tādējādi valsts budžetam secen iet miljoni. Tie ir 40 miljoni latu, kas aiziet garām valsts kasei nodokļa veidā.
Ne visi tirgotāji mainījuši cenas pēc PVN samazinājuma par 1 %, liecina arī Dienas Bizness veiktais nejauši izvēlētu pārtikas un nepārtikas preču cenu salīdzinājums pirms un pēc PVN likmes samazinājuma.
Novērojumam tika izvēlēti divi veikali Purvciemā - Rimi un Maxima. Noskaidrojās, ka cenas patiešām ir koriģētas uz leju atsevišķiem produktiem, bet tas nav darīts visām precēm. Preču cenas zem lata, kas iepriekš arī tika uzsvērts no tirgotāju puses, palikušas nemainīgas pēc PVN samazināšanas.
Cita situācija bija vērojama ar izvēlētajām precēm cenās virs lata. Rimi samazinājis cenas Laimas konfektēm un konjakam Remy Martin VSOP, bet «piemirsis» par Nivea dušas želeju. Savukārt veikalā Maxima tika novērots cenu samazinājums kafijai Merrild un cūkgaļas karbonādei (par 2 santīmiem), bet cena konjakam Hennessy VS un Manland džinsu biksēm bija palikusi nemainīga.