Ir pienācis attālinātā darba laikmets

ES līdere – Nīderlande

Jaunākie pieejamie Eurostat dati par to, cik liela daļa strādājošo vecumā no 15 līdz 64 gadiem parasti, savā ikdienā, nevis krīzes apstākļos, strādā attālināti, attiecas uz 2018. gadu un liecina, ka Eiropas Savienības (ES) valstu vidū līderes šajā ziņā ir Nīderlande (14%), Somija (13,3%) un Luksemburga (11%), kā arī Austrija (10%). Paši zemākie rādītāji ir Bulgārijā (0,3%), Rumānijā (0,4%) un Kiprā (1,2%). Kas attiecas uz Baltijas valstīm, Latvija (2,9%) šajā ziņā atrodas pa vidu starp Igauniju (7,6%) un Lietuvu (2,5%).

Vidējais rādītājs ES valstīs (ieskaitot Lielbritāniju) 2018. gadā savukārt bija 5,1 procents, bet eirozonas valstīs – 5,6 procenti.

(Jāpiebilst, ka Apvienotajā Karalistē distancēti strādā 4,4% darbinieku.) Līdzīga popularitāte attālinātajam darbam ir ASV. Atbilstīgi ASV statistikas biroja (US Census) datiem ASV 2017. gadā pusi vai vairāk darba pienākumu attālināti veica 5,2% no visiem strādājošajiem jeb vairāk par astoņiem miljoniem cilvēku.

Kopumā, kā liecina Global Workplace Analytics and FlexJobs aplēses, attālinātā darba veicēju skaits pēdējos desmit gados pasaulē kopumā ir gandrīz divkāršojies (91%), bet pēdējos 12 gados pieaudzis pat par 159 procentiem. Turklāt šie dati aptver tikai oficiāli apstiprinātus (ar darba līgumiem un tamlīdzīgi) attālinātā darba gadījumus, kas ļauj domāt, ka reālais šādi strādājošo cilvēku skaits ir lielāks. Eksperti atzīst, ka praksē ir daudz gadījumu, kad strādājošie daļu darba pienākumu veic distancēti, lai gan formāli tiek uzskatīts, ka viņi atrodas darbavietās pilnu darbalaiku. Īpaši tas attiecas uz daudzu valstu tā dēvēto publisko sektoru – valsts un pašvaldību iestādēm un organizācijām, kurām likuma normas it kā neparedz attālinātā darba iespējas.

Par oficiālo datu atšķirību no reālās situācijas liecina arī, piemēram, sabiedriskās domas aptaujas kompānijas Gallup dati. Atbilstīgi tiem ASV 54% strādājošo vismaz kādus darba pienākumus veic attālināti.

Kopumā vismaz oficiālajā attālinātā darba tirgū pilnībā dominē privātais sektors. Atbilstīgi britu kompānijas Merchant Savvy veikta pētījuma rezultātiem 62% globālo (pārrobežu) kompāniju 2019. gadā piedāvāja daudziem strādājošajiem elastīgu darba vietas izvēli, kā tiek dēvētas pilnīgi vai daļēji attālinātā darba iespējas. Līderes šajā ziņā ir Vācijas kompānijas – šādas iespējas piedāvā četri no pieciem (80%) Vācijas globālajiem uzņēmumiem. Tālāk seko Nīderlande (75%), Austrālija (71%), ASV (69%), kā arī Lielbritānija un Kanāda (pa 68%). Pati konservatīvākā starp pētījumā iekļautajām attīstītajām ekonomikām šajā ziņā ir Japāna, kur attālinātā darba iespējas saviem darbiniekiem piedāvāja tikai 32% globālo kompāniju. Divās citās ekonomiski nozīmīgās valstīs – Ķīnā un Indijā – šie rādītāji bija attiecīgi 51 un 58 procenti.