2022. gadā Latvija bija viena no vadošajām pasaules valstīm (astotā vieta pasaulē pēc eksporta kopapjoma tonnās) svaiga piena eksportā. Savukārt pēc sviesta eksporta kopapjoma Latvija pagājušajā gadā bija tikai 49. vietā pasaulē.
Kādreiz aina bija citāda, un pirms Otrā pasaules kara Latvija bija viena no vadošajām pasaules valstīm sviesta eksportā.
Atskats uz senākajiem gadsimtiem
Latvijas sviesta ražošanas vēsture nav ļoti sena. Izcilā latviešu etnogrāfe Linda Dumpe norāda, ka Latvijas teritorijā esošajās apmetnēs atrasto mājlopu kaulu skaits tikai aptuveni pirms 3500 gadiem sācis pārsniegt meža zvēru kaulu skaitu, tāpēc tikai no šī laika var runāt par nozīmīgu lopkopības attīstību (Linda Dumpe Lopkopība Latvijā 19. gs.–20. gs. sākumā. Rīga: Zinātne, 1985. 12. lpp.). Savukārt liellopu kaulu pārsvars pār citu mājdzīvnieku kauliem ir vērojams tikai mūsu ēras pirmās tūkstošgades beigās, kad, domājams, pienu un tā produktus sāka plašāk lietot pārtikā.
Līdz pat XIX gadsimtam galvenā Latvijas teritorijā esošo muižu specializācija bija augkopība un augkopības produktu pārstrāde, it īpaši graudaugu un kartupeļu pārstrāde degvīnā. Lopkopības nozīmīgākā specializācija bija liellopu audzēšana gaļai. No visiem muižu ienākumiem lopkopības ienākumu daļa bija tikai aptuveni 20%, un līdz pat XIX gadsimta vidum piena produktu ekonomiskā nozīme bija neliela. (Par to arī lasāms minētajā L. Dumpes grāmatā.)
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00