Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka sāka palielināt savas noteiktās procentu likmes, lai savaldītu strauji pieaugušo inflāciju, procentu likmes attiecīgi sāka pieaugt arī citos finanšu instrumentos, to vidū valstu emitētajās obligācijās, iedzīvotāju kredītmaksājumos, depozītos un krājobligācijās. Termiņnoguldījumu likmes būtiski atpaliek no inflācijas procenta, tomēr arī tās raksturo diezgan plašas variācijas. Latvijas valsts krājobligāciju likmes, kas ir līdzvērtīgs finanšu produkts komercbanku depozītiem, ir pieaugušas vērā ņemami. Piemēram, 12 mēnešu krājobligāciju likme pērnā gada janvārī bija 0,01%, bet tagad – 3,3%. Pieaugušas ir arī komercbanku depozītu likmes, tomēr tās būtiski atpaliek no valsts piedāvājuma. Lielāko banku depozītu gada procentu likmes eiro 12 mēnešiem nepārsniedz 1%, liecina informācija banku mājaslapās. Konkurētspējīgākas procentu likmes ir dažām mazākajām bankām (var būt ar konkrētiem nosacījumiem), tomēr arī tās atpaliek no krājobligāciju likmēm atbilstošajā noguldījuma periodā.
Pieaug rekordtempā
Eiropas Centrālās bankas padomes uzsāktā atbalstošās monetārās politikas kursa maiņa 2021. gada nogalē un tam sekojošais Eiropas Centrālās bankas noteikto procentu likmju kāpums ir atbalsojies arī finanšu tirgus instrumentos, t. sk. Latvijas un citu eirozonas valdību obligācijās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 12. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!