Latvija pārdod dēļus, Lietuva no tiem ražo mēbeles

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika rāda, ka 2023. gadā Lietuva bija starp pasaulē vadošajām biroja mēbeļu, guļamistabas mēbeļu un dažādu koka mēbeļu eksportētājām, savukārt Latvija ievērojami atpalika.

Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Sanāk tā, ka Latvijas zāģmateriāli, saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes Lietuvā pārtop par precēm ar daudz lielāku pievienoto vērtību, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Atskats pagātnē

Izsenis tradicionālā lauku zemnieku saimniecībā tika gatavoti gan lauksaimniecības produkti, gan daudzi sadzīvē nepieciešami priekšmeti. Šaurāka specializācija veidojās tikai tiem priekšmetiem, kuru ražošanā bija nepieciešamas papildu zināšanas un pieredze, kā arī konkrētas tehnoloģiskās iekārtas. 

No zemkopības tradicionālā inventāra ražošanas jau visai agri nodalījās podniecība un metālapstrāde (kalēja darbs smēdē, rotas lietu gatavošana u.  c.). Latvijā koka materiāli tika izmantoti daudzu sadzīves priekšmetu gatavošanai līdz pat XX gadsimta sākumam. Turklāt koka priekšmetu, koka grebumu (karošu u. c.), bērza tāss vāceļu un pinumu izgatavošana bija svarīga nodarbe zemnieku saimniecībās ziemas laikā.

Daudzas mums tik pierastās mājas iekārtojuma mēbeles parādījās salīdzinoši nesen. Igaunijas zemnieku sētā vēl XVIII gadsimtā nelietoja tādus sadzīves priekšmetus kā galdi, krēsli un gultas. Gultas sāka ieviesties tikai XVIII gadsimta beigās. Domājams, ka Vidzemes latviešu sadzīves apstākļi īpaši neatšķīrās no igauņu zemnieku sadzīves apstākļiem un līdzīgi ar mēbelēm bija arī Latvijas zemnieku sētās (Ārends P. Kā latvieši senāk istabas iekārtojuši un apgaismojuši grāmatā Latviju tautas daiņas VIII. Rīga: Literatūra, 1931, 31. lpp.).

Vācbaltiešu cilmes valodnieks un etnogrāfs Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (1826–1907) norādīja, ka vēl XVIII gadsimta beigās nabadzīgo zemnieku māju inventārā nebija tik vienkārša priekšmeta kā galds (Ārends, 32. lpp.). Domājams, ka pirmā mēbele bija sols – pāršķelts baļķis uz paaugstinājuma, kas tika lietots jau bronzas laikmetā. Līdztekus solam jau izsenis sēdēšanai tika lietots primitīvs krēsls – koka bluķis, kuru pārvietoja ripinot (Ārends, 39. lpp.). Tikai vēlākos laikos notika tā saucamā tehnoloģiju pārnese, respektīvi, vieglākās mēbeles latviešu zemnieku sētā ieviesās, pārņemot muižās noskatītos, no Vācijas ievestos liektos krēslus un citas sadzīves lietas.