Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada novembrī patēriņa cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmito mēnesi ir pieaugušas par 2,1 procentu, kas ir viszemākais pieauguma temps kopš pagājušā gada aprīļa. Vēl ir vērts piebilst, ka gada inflācijas rādītājs krītas jau trešo mēnesi pēc kārtas, atspoguļojot sabremzēšanos gan Latvijas ekonomikā, gan pasaules tautsaimniecībā kopumā. Jāpiebilst, ka mērena inflācija, kas veidojas uz ekonomiskās aktivitātes rēķina, var veicināt to, lai sabiedrība kļūtu turīgāka, tāpēc, ja inflācija strauji apsīks, tas var apturēt labklājības pieaugumu.
Mājoklis un pārtika
No statistiķu apkopotās informācijas izriet, ka patlaban galvenais inflācijas dzinējspēks ir izdevumi, kas saistīti ar pārtikas iegādi, kā arī ar mājokli – īri, apsaimniekošanu, uzkopšanu un citiem aspektiem. Tāpat būtiska nozīme kopējā cenu kāpumā ir alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Saistībā ar Latvijas mājsaimniecību tradicionāli vislielāko izdevuma pozīciju – pārtiku – jāteic, ka vidējais cenu pieauguma temps apsteidz kopējo inflāciju par 0,4%, respektīvi, gada laikā pārtikas cenas kopumā ir pieaugušas par 2,5%, lēš statistiķi. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5%. Visbūtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kura gada laikā sadārdzinājusies par 6,9%, savukārt cūkgaļai cenas kopumā pieaugušas par 10,7%, mājputnu gaļai par 3,9% un gaļas izstrādājumiem par 4%. Cenas pieauga arī maizei (par 4,9%), svaigiem augļiem (par 6,1%), konditorejas izstrādājumiem (par 3,6%), šokolādei (par 5,2%), jogurtam (par 5,1%) cukuram (par 5,7%) un kartupeļiem (par 6,3%).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 16. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!