Tomēr viena no Latvijas problēmām ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas nozīmē, ka arī potenciālo patērētāju skaits ik dienas sarūk. Šajā ziņā sevišķi jutīga nozare ir pārtikas tirdzniecība. Tomēr, neskatoties uz slikto demogrāfisko situāciju, iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un pieprasījums no mūsu valsti apmeklējošajiem tūristiem ļauj tirdzniecības nozarei kāpināt apjomus.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada jūlijā salīdzinājumā ar septīto mēnesi pērn mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (atrēķinot inflācijas ietekmi) palielinājies par 3,9%. Turklāt statistika liecina, ka izaugsmes temps kļūst straujāks. Salīdzinājumam – gada septiņos mēnešos pret šo pašu laika periodu pērn tirdzniecības apjoms audzis par procentpunktu lēnāk nekā jūlijā. Pozitīvas tendences vērojamas arī saistībā ar pārtikas tirdzniecību, kas jūlijā gada izteiksmē augusi par 4,6% un kuras izaugsmes tempi arī kļuvuši straujāki. Savukārt gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn pārdotās pārtikas apjoms, atrēķinot cenu izmaiņu ietekmi, audzis par 1,3%.
Divciparu kāpums
Lai arī uz kopējo Latvijas tendenču fona jau statistikā fiksēto tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu var vērtēt kā samērā pievilcīgu, atsevišķiem veikalu tīkliem to izdodas krietni vien pārspēt. Šajā ziņā kā viens no piemēriem ir veikalu tīkls top!. Šī veikalu tīkla mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte Dienai stāsta, ka apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā sasniedzis gandrīz 135 miljonus eiro, kas ir par 17,7% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Priedīte skaidro, ka uzņēmuma finanšu rādītāju uzlabošanos vienmēr ietekmē vairāku faktoru kopums. "Kopumā esam atvēruši 33 veikalus visā Latvijā, ieguldot līdzekļus gan jaunu ēku būvniecībā, gan to renovēšanā. Līdz ar preču sortimenta palielināšanos vairākos veikalos esam paplašinājuši telpas. Tāpat esam rūpīgi strādājuši pie mārketinga stratēģijas iedzīvināšanas. Arī iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanās vairākos reģionos ietekmējusi apgrozījumu. Vietējie iedzīvotāji novērtē pašražotās produkcijas kvalitāti un pieejamību," izaugsmes faktorus raksturo veikalu tīkla pārstāve. Viņa piebilst, ka pieaugoša tendence vērojama vairākās kategorijās, tādās kā svaigie augļi un dārzeņi, svaigā gaļa, ātrās uzkodas, saldumi, kā arī pašražotā konditoreja. "Neskatoties uz cenu kāpumu piena produkcijai, pārdošanas apjoms nav samazinājies," gandarīta ir Priedīte.
Lielāks grozs
Raksturojot tirgus konjunktūru, Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris zina teikt, ka šā gada pirmajā ceturksnī pārtikas mazumtirdzniecības tirgus salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni pieauga pavisam nedaudz. Savukārt kopējais pārtikas mazumtirdzniecības tirgus gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pērn pieaudzis par 6,9%. "Tas skaidrojams gan ar svētku ietekmi, piemēram, Lieldienas šogad bija aprīlī, pērn – martā, šogad maijā svētku brīvdienas bija garākas, gan ar iedzīvotāju ienākumu paaugstināšanos," stāsta Beseris.
Pēc viņa teiktā, Maxima Latvija apgrozījuma izmaiņas ir līdzīgas kopējām tendencēm. Proti, šogad otrajā ceturksnī apgrozījums pret atbilstošu iepriekšējā gada periodu pieauga nedaudz straujāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Viņš piebilst, ka tā dēvētais iedzīvotāju iepirkumu grozs salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir nedaudz pieaudzis. Savukārt izvēlēto preču jomā lielu lomu spēlējot sezonalitāte, laika apstākļi un svētki.
Beseris teic, ka, piemēram, pavasarī un vasaras sākumā iedzīvotāji priekšroku dod jaunās ražas dārzeņiem un augļiem. "Lai gan laika apstākļi šogad nav lutinājuši, siltajās dienās iedzīvotāju iepirkumu groziņos var manīt saldējumu un atspirdzinošos dzērienus. Savukārt pirms svētkiem iedzīvotāju iepirkumu groziņu saturs ir bagātāks nekā ikdienā. Šogad katoļu un luterāņu Lieldienas bija vienā laikā ar pareizticīgo Lieldienām, tāpēc arī pārdoto olu apjoms bija lielāks nekā pērn, bet maija svētku brīvdienās un Līgo svētkos priekšroka tika dota šašlikam," iedzīvotāju izvēli raksturo Maxima pārstāvis.
Pievēršas kvalitātei
To, ka tā dēvētais iedzīvotāju iepirkumu grozs naudas izteiksmē kļuvis lielāks, atzīst arī Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Tas esot saistīts arī ar pieaugošo inflāciju. Turlais norāda uz pēdējā laika tendenci, ka pircēji iepērkas biežāk, taču pirkumi ir mazāki, īpašu uzmanību pievēršot preču svaigumam un kvalitātei. Viņš zina teikt, ka Latvijā pircēji iepērkas vidēji trīs līdz 3,5 reizes nedēļā. "Svaigāka pārtika, veselīgas ēšanas ieradumi arī Latvijā kļūst arvien vairāk redzami, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki iepērkas nedaudz biežāk. Taču tās nav tik radikālas izmaiņas, lai apgalvotu, ka cilvēki, kuri iepriekš iepirkās reizi nedēļā, tagad to dara katru dienu," stāsta Turlais.
Viņš piebilst, ka saistībā ar kvalitāti pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību tā sauktajai value for money jeb cenas un kvalitātes attiecībai. To redzam arī attiecībā uz privātās preču zīmes precēm, kuras pircēji novērtē arvien vairāk. Protams, daudzviet Eiropā un ASV privātās preču zīmes produkti kopējā preču klāstā pārsniedz 30%, bet Latvijā šis rādītājs ir stipri zemāks, taču šobrīd apmēram katrs piektais produkts, ko Rimi un Supernetto veikalos izvēlas pircēji, ir kāds no privātās preču zīmes produktiem.
Domājams, ka izvēle par labu kvalitātei kļūs par noturīgu tendenci arī turpmāk, ko var saistīt ar to, ka iedzīvotāju ienākumi, visticamāk, turpinās palielināties. Šobrīd bezdarba līmenis sasniedzis savu pēckrīzes zemāko līmeni, bet ekonomika turpina uzņemt apgriezienus, tādējādi darba devējiem neatliks nekas cits, kā turpināt palielināt algas, kas savukārt ļaus izdarīt izvēli par labu kvalitatīvākām precēm un pakalpojumiem.
Trūkst Rīgā
Ne viens vien Latvijas pircējs pēdējā laikā būs pamanījis, ka Latvijas lielajos veikalu tīklos vērojams darbinieku trūkums un pašu veikalnieku aicinājumi pieteikties darbā kļūst skaļāki. Tomēr dažādos veikalu tīklos situācija ir atšķirīga. "Pēdējos gados kadru mainība mazinājusies, mēs piedāvājam darbiniekiem dažādas programmas, rūpējoties par darbinieku labsajūtu, piemēram, daļai darbinieku daļēji sedzam izglītības iegūšanas izmaksas, piedāvājam veselības apdrošināšanu, brīvpusdienas, transporta kompensācijas un naktsmītnes tiem, kuri no reģioniem brauc strādāt uz Rīgu, organizējam dažādus saliedēšanās pasākumus," darbinieku piesaistes un noturēšanas mehānismus ieskicē Turlais.
Pēc viņa teiktā, šogad, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, darbinieku mainība Rimi Latvia samazinājusies par 22%, kas apliecinot, ka programmas darbinieku labklājībai devušas rezultātu. Rimi pārstāvis stāsta, ka lielākā darbinieku mainība ir sākotnējā darba posmā, t. i., jauno darbinieku vidū. Tā esot pazīstama tendence darba devējiem, kas piedāvā arī amatus, kuru veikšanai darbiniekam nav nepieciešama īpaša izglītība vai prasmes. Taču darbinieku kodols veikalos mainās maz un reti, piebilst Turlais
.
Raksturojot situāciju Maxima veikalu tīklos, Beseris stāsta, ka visvairāk brīvu vakanču ir tieši galvaspilsētā, bet reģionos brīvas darba vietas parādās reti. "Tāpēc piedāvājam reģionu cilvēkiem braukt strādāt Rīgas veikalos kasieru amatā. Šādā gadījumā mēs nodrošinām dienesta viesnīcu, daļēju transporta kompensāciju braukšanai uz mājām. Tāpat aktīvi sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Piemēram, šogad vasarā pie mums NVA projekta ietvaros strādā 447 skolēni visā Latvijā," situāciju raksturo Maxima pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, viens no soļiem, lai samazinātu darbinieku slodzi, kā arī rindas pie kasēm un tajā pašā laikā attīstītu uzņēmumu, ir pašapkalpošanās kasu tīklu paplašināšana veikalos. "Šāda veida kases ieviestas jau vairāk nekā 20 veikalos," stāsta Beseris un piebilst, ka vidēji dienā viens kasieris apkalpo aptuveni 400–600 klientu un vienas dienas laikā Maxima Latvija visos veikalos iepērkas aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju. Pašapkalpošanās kases izmanto jau ap 27% iedzīvotāju tajos veikalos, kur tās pieejamas.
Veikalu tīklā top!, kur strādā vairāk nekā 3500 darbinieku, darba vietas tiek nodrošinātas galvenokārt Latvijas reģionos. "Liela daļa darbinieku ir ilggadēji un nemainīgi, tomēr ir arī darbinieki, kuri nemitīgi mainās. Paplašinot veikalu tīklu un verot vaļā jaunus veikalus, regulāri meklējam darbiniekus, kurus atrast ir diezgan sarežģīti – darbs pārtikas tirdzniecībā ir ļoti grūts un atbildīgs, darba stundas ir garas un ar maiņu darba grafiku, turklāt jāstrādā arī brīvdienās. Jaunatne vēlas strādāt citās nozarēs un, ja nespēj atrast sev piemērotu darba vietu, pārceļas uz Rīgu vai arī brauc darba meklējumos uz ārzemēm. Lielākās problēmas šajā ziņā mūsu veikalu tīklā ir Rīgā," stāsta Priedīte. Viņa piebilst, ka vakanču skaits ir mainīgs, patlaban pieejamas aptuveni 25 vakances. "Meklējam jaunus veidus, kā uzrunāt potenciālos darbiniekus, un strādājām pie motivācijas sistēmas pilnveidošanas, pārskatām darba stundas un atalgojumu," situāciju raksturo top! pārstāve.