Paplašina loku
Sākotnēji, lemjot par valsts atbalsta sniegšanu, valdība izvēlējās 40 tautsaimniecības nozaru, kuru uzņēmumiem pie noteikta apgrozījuma samazinājuma ir tiesības pretendēt uz jau daudz presē aprakstītajiem dīkstāves pabalstiem 75% apmērā no darbinieka algas, kā arī nodokļu nomaksas pagarinājumu.
Tomēr, Covid-19 nodarītajam postam kļūstot lielākam, pieaudzis arī to nozaru skaits, ko piemeklējušas saimnieciskās problēmas.
Jaunajā atbalsta plānā, ko pagājušajā ceturtdienā izskatīja un pieņēma valdība, paredzēts vairs neņemt vērā nozari, kurā kāds konkrēts uzņēmums darbojas, bet noteikt to, ka atbalsta saņemšanai svarīgs būs Covid-19 izraisītais apgrozījuma kritums. Būtībā šis jaunais plāns saskanēja ar uzņēmēju un to organizāciju, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, pausto viedokli, ka labāk veidot nevis konkrētu nozaru sarakstus, bet gan izstrādāt kritērijus, pēc kuriem atbalsts tiktu sniegts.
Būvmateriālu ražošanas kompānijas SCHWENK Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš pauž viedokli, ka saistībā ar tautsaimniecības glābšanas pasākumiem un tās atjaunošanu būtiskākais ir, lai lēmumu pieņēmēji patiešām ieklausītos uzņēmēju viedoklī un piešķirtu pārdomātus un izsvērtus atbalsta mehānismus.
No viņa teiktā izriet, ka arī būvmateriālu ražošanas nozare izjūt pašreizējās Covid-19 radītās pasaules ekonomiskās negācijas.
''Pašlaik, palielinoties Covid-19 izplatībai Baltijā un arī Ziemeļeiropā, mēs jūtam pirmās indikācijas pieprasījuma samazināšanās virzienā. To galvenokārt ietekmē aktivitātes kritums būvniecības segmentā, kamēr citu būvmateriālu ražotāji darbu pagaidām turpina un izejmateriālus iepērk. Protams, gan mēs, gan citi nozares dalībnieki veikuši stingrus pasākumus, lai nodrošinātu ražošanas darbu nepārtrauktību rūpnīcās un kopumā ražotnēs,'' situāciju raksturo Gruzniņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!